Pelagijs

Šis raksts ir par askētu Romā, visiespējamāk no Īrijas. Par citām jēdziena Pelāgijs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pelagijs (latīņu: Pelagius, dzimis apmēram 354. gadā, miris apmēram 418. gadā) bija askēts, iebraucis Romā visiespējamāk no Īrijas. Pēc tam, kad vestgotu karalis Alariks I ieņēma Romu, Pelagijs pārcēlās uz Kartāgu. Zināms, ka ap 418. gadu darbojies Palestīnā.

Pelagijs Pelagius Personīgā informācija Dzimis ap 354?. gadu Britu salas?, Bretaņa? ( Īrija vai  Apvienotā Karaliste vai  Francija) Miris pēc 418. gada pēdējoreiz ziņas no Ēģiptes ( Ēģipte) Nodarbošanās askēts

Neatzīdams cilvēka iedzimto grēku un predestināciju, lika pamatus t.s. pelagiānismam. Pelagija mācība tika atzīta par ķecerību 418. gada Kartāgas koncilā. Darbi nav saglabājušies, uzskati ir zināmi no Pelageja pretinieku (piemēram, Svētā Augustīna) rakstiem.