Atzele
Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.[1] Adzeles austrumu daļa iestiepās teritorijā, ko tagad aizņem Pleskavas apgabals. Atzele minēta Novgorodas hronikās (krievu: Очела), Jaunākajā Atskaņu hronikā un Tālavas dalīšanas līgumā (latīņu: terra, quae Agzele dicitur), kas norāda tās saistību ar Tālavu.
| |||||||||||||||||||||||
Teritorija
labot šo sadaļu
Zināms, ka Atzelē ietilpa seši novadi (ciemi) — Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene, un tās teritorija pletās līdz pat Mudes upei (tagad — Veļikajas upe Pleskavas apgabalā). Tai cauri vijās senais tirdzniecības ceļš no Gaujienas caur Alūksni uz Pleskavu. Galvenais pārvaldes centrs bijis Gaujenes pilskalnā pie Gaujas, kur Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo mūra pili Adsel (mūsdienās — Gaujiena), kas kalpoja par komtura rezidenci līdz Marienburgas pils uzcelšanai uz Alūksnes ezera salas. Pie Atzeles piederēja arī Koikulas un Siksalas apkārtnes Igaunijā.[2]
Vēstures hronoloģija
labot šo sadaļu- 1111. gadā Atzelē iebruka Novgorodas kņazs Mstislavs Vladimirovičs (Lielais), bet cieta sakāvi.
- 1180. gadā pret Atzeli vērsās Novgorodas kņaza Mstislava Drošsirdīgā karaspēks.
- 13. gadsimta sākumā to pakļāva Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Atzeles novada dalīšanas (1224) ordenim palika tirdzniecības ceļš no Gaujas uz Pleskavu ar Gaujienas un Alūksnes pilīm, bet Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika Livonijas bīskapijai.
- 1284. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta Livonijas ordeņa pils "Marienburga" (Marijas pils) Alūksnes ezera salas.
- 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans II fon Fehte uz Viļakas ezera salas uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par "Marienhauzu" (Marijas māju).
- 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā tika nojaukta senā Alūksnes koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība.
- 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede apcietināja Rīgas arhibīskapu Silvestru un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo Pitalovas rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā.
- 1478. gadā Maskavija anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs Ivans III pieprasīja Livonijas konfederācijai maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai.
- 1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz Viļakas ezera salas uzcēla mūra ezerpili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem.
- 1559. gadā Rīgas arhibīskaps Vilhelms savas valsts austrumu daļu ieķīlāja Polijai—Lietuvai un 1560. gadā Marienhauzenas pilī ieradās poļu garnizons.
- 1561. gadā pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas Adzeles zeme nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā. Marienburgas un Marienhauzenas pilis kļuva par pilsnovadu pārvaldes centriem.
- 1577. gadā Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV nopostīja Marienhauzenas pili.
- Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 26. augustā bija spiests kapitulēt Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 zviedru armijas latviešu bataljonu cīnītāju. Pirms cietokšņa atdošanas krievu karaspēkam grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā, tā aizstāvji uzspridzināja ordeņa pili.
- 1629. gadā pēc Altmarkas miera līguma senā Adzeles zeme tika vēlreiz sadalīta divās daļās — arhibīskapa daļa dienvidos nonāca poļu Inflantijas vaivadijas (Latgales) teritorijā kā Marienhauzenas stārastija (poļu: trakt marienhauski), bet Livonijas ordeņa daļa ziemeļos kļuva par Zviedru Vidzemes sastāvdaļu.
Dokumenti
labot šo sadaļuDokuments par Tālavas un Adzeles sadalīšanu latīņu valodā uzglabājies divos oriģinālos — viens Krakovā firsta Čartoriska bibliotēkā, otrs Stokholmā Valsts arhīvā. Tie satur 14 Tālavas vietu vārdus, pēc kuriem vienīgi var noteikt šīs latviešu zemes robežas 13. gadsimta sākumā.
Līgumā minētie vietvārdi
labot šo sadaļu- Livonia — Livonija jeb Vidzemes līvu zeme
- Letthia — Latvija jeb Vidzemes latgaļu zeme
- terra, quae Tolowa dicitur — zeme, ko sauc par Tālavu
- terra, quae Agzele dicitur — zeme, ko sauc par Adzeli
- Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene — novadu nosaukumi Ziemeļlatgalē, no kuriem droši atšifrējami ir Liepnas pagasta Purnava, Baltinavas pagasta Ābeļava un Abriņas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kas bija Atzele?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 17. novembrī.
- ↑ Harijs Grāvis „Adzele — Gaujiena 1111 — 2011, senatne un mūsdienas” Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.. — Gaujienas pagasta pārvalde 2010. ISBN 9984490521
Literatūra
labot šo sadaļu- Vilberts Krasnais „Latviskā Jaunlatgale, apgabala vēsturiskie likteņi”. — Latvju nācionālās jaunatnes savienība, Rīga 1937.
- Kārlis Stalšāns „Latviešu un lietuviešu austrumu apgabalu likteņi”. — Jāņa Šķirmanta apgāds, Chicago 1958.
- Harijs Grāvis „Adzele — Gaujiena 1111 — 2011, senatne un mūsdienas”. — Gaujienas pagasta pārvalde 2010. ISBN 9984490521
- Reinhard Wittram „Geschichte der Ostseelande Livland, Estland, Kurland, 1180 — 1918”. — R. Oldenbourg, München 1945.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Arveds Švābe — Tālava
- Kas bija Atzele?
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
