Banku augstskola

2023. gadā Banku augstskola īstenoja 12 akreditētas profesionālās augstākās izglītības programmasː^[3]

Īsā cikla profesionālā augstākās izglītības studiju programma

• Grāmatvedība un finanses

Profesionālās bakalaura studiju programmas

• Finanses (LV)
• Starptautiskās finanses (dubultdiploms ar Šveices Biznesa skolu)
• Biznesa procesu vadība (LV & ENG)
• Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas (kopīga studiju programma ar RTU)

Profesionālās maģistra studiju programmas

• Uzņēmējdarbības vadīšana
• Finanses un risku vadība
• Starptautiskās finanses un banku darbība (MBA)
• Finanšu vadība
• Inovatīvā uzņēmējdarbība
• Kiberdrošības pārvaldība (ENG)

Doktora studiju programma

• Biznesa vadība

Banku augstskola katru gadu organizē sagatavošanas kursus vidusskolēniem, kā arī bakalaura studiju programmu absolventiem - topošajiem maģistra studiju programmu studentiem.

Uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem tiek piedāvāti tālākizglītības kursi.

Latvijas Banku koledžas izveide cieši saistīta ar Latvijas Bankas dibināšanas vēsturi. No Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā līdz 1991.gada septembrim nodibināto (faktiski - atjaunoto) Latvijas Banku vadīja Pāvils Sakss, bet joprojām turpināja darboties PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskā banka (līdz 1987.gadam - PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris), ko vadīja Alfrēds Bergs-Bergmanis.

Reāli Latvijas Banka darbību varēja uzsākt tikai pēc 1991.gada 3.septembra, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju". Par Latvijas Bankas prezidentu iecēla Eināru Repši, par vietnieku - Alfrēdu Bergu-Bergmani. Ar šo lēmumu Latvijas Bankas īpašumā līdz ar PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskās bankas nodaļām tika nodots arī toreizējais PSRS Valsts bankas Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikums. Vienlaikus ar banku sistēmas reoraganizāciju nācās pārveidot arī banku darbinieku izglītības sistēmu.

1992.gada jūnijā Latvijas Banka pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikumu un tā vietā dibināt jauna tipa izglītības iestādi - Latvijas Banku koledžu. Par jaunveidojamās koledžas direktori 1992.gada 15.jūnijā kļuva Baiba Brigmane.

Palīdzību banku darbinieku izglītības sistēmas izveidē sniedza Norčēpingas komercskola Kungsgardsskolan (direktors Rolands Nilsons), kas par Zviedrijas valdības līdzekļiem 1992.gada jūlijā organizēja piecu potenciālo jaunās mācību iestādes pasniedzēju (Ingrīdas Blūmas, Andras Briģes, Ģirta Melbārža, Aigara Ševela un Pētera Strazdiņa) apmācību un mācību programmu izstrādi Stokholmas Universitātē. Turpmākajos gados izglītibas sistēmas izveidošanas un attīstības projekts (Banking Schoolprejekt) sadarbībā ar zviedru partneriem tika turpināts.

1992.gada 1.septembrī Latvijas Banku koledžā mācības uzsāka 129 dienas nodaļas studenti (t.sk. 102 - banku zinībās (22 Rīgas Komercskolas absolventi tika uzņemti 2.kursā) un 27 - finansēs) un 59 neklātienes studenti banku zinībās, finansēs un pasta sakaru specialitātē. Mācības koledžā turpināja arī 288 bijušā Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikuma audzēkļi.

1996.gada 3.janvārī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz licenci par tiesībām izveidot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ar nosaukumu "Latvijas Banku akadēmija" un uzsāk studiju programmu "Banku zinības" un "Finanses" īstenošanu.

1997.gada 30.decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu uz Latvijas Banku akadēmijas bāzes tiek nodibināta Banku augstskola.

• no 1992. līdz 2002.gadam rektore Baiba Brigmane (1955.-)
• no 2002. līdz 2004.gadam rektora p.i. Uģis Zālītis (1942.-)
• no 2004. līdz 2006.gadam rektora v.i. Tatjana Volkova (1960.-)
• no 2006. līdz 2011.gadam rektore Tatjana Volkova (1960.-)
• no 2011. līdz 2020. gadam rektors Andris Sarnovičs
• no 2020. gada rektore Līga Peiseniece^[4]

Banku augstskolas logo ir teksta rinda Banku augstskola, ko ietver divas ovālas puses, kas kopā asociējas ar monētu, to slīpi uzlūkojot.

Logo ir apzināti veidots, izmantojot līdzību ar Latvijas Bankas logo - izstiepto pusapli, lai uztvertu Latvijas Bankas nozīmi Banku augstskolas dibināšanā un izveidošanā un atgādinātu, ka sākotnēji augstskola bijusi Latvijas Bankas struktūrvienība.

Banku augstskolas krāsas - sudrabpelēka un tumši zila - arī ir pārņemtas no Latvijas Bankas simbolikas.

Banku augstskolas studējošo pašpārvalde (BASP) ir Banku augstskolas studējošo ievēlēta pašpārvalde, kuras uzdevums ir pārstāvēt studējošos augstskolas lēmējinstitūcijās, uzturēt studējošo dialogu ar augstskolas administrāciju un organizēt studējošo ārpus studiju dzīvi. BASP vēlēšanas tiek organizētas katra akadēmiskā gada beigās.^[5]

• Banku augstskolas mājaslapa