Fernando Alonso

2000. gadā viņu pamanīja toreizējais Benetton komandas vadītājs Flavio Briatore, piedāvājot viņam 6 gadu līgumu ar komandu. Pirmajā līguma gadā viņš tika izīrēts Minardi komandai kā daļa no darījuma, kas paredzēja Supertec dzinēju izmantošanu formulās. Minardi rindās viņa komandas biedrs bija Gastons Macakane.

2002. gadā Alonso bija Renault (Benetton pēctece) komandas testpilots, bet 2003. gadā kļuva par komandas otro pilotu un Jarno Trulli komandas biedru. Savā pirmajā sezonā ar Renault pilots izcīnīja gan savu pirmo pole-position, gan pirmo pjedestālu, gan arī pirmo uzvaru. 2004. gadā viņš vēl vairākkārt kāpa uz pjedestāla, tomēr veiksmīgāka izrādījās 2005. gada sezona, kurā Alonso izcīnīja savu pirmo titulu, pārspējot Kimi Reikenenu. Tobrīd Alonso kļuva par jaunāko Formula 1 čempionu, pārspējot Emersona Fitipaldi 1972. gadā uzstādīto rekordu. 2006. gadā Alonso vēlreiz izcīnīja titulu, šoreiz cīņā ar Mihaelu Šūmaheru.

2007. gadā F. Alonso pārgāja uz McLaren komandu, kur viņa komandas biedrs bija Luiss Hamiltons. Lielu daļu sezonas Alonso turējās kopvērtējuma otrajā vietā un cīnījās par titulu, tomēr pēc pēdējās sacīkstes nokrita uz 3. vietu ar 109 punktiem, tikpat, cik Hamiltonam, kurš lielāka 2. vietu skaita dēļ kļuva par vicečempionu. Par vienu punktu vairāk bija Reikenenam. Novembrī tika lauzts viņa trīs gadus ilgais līgums ar McLaren. 2007. gada 10. decembrī tika paziņots, ka Alonso atgriezīsies Renault 2008. gadā un viņa komandas biedrs būs Nelsons Anželu Pikē. Singapūras Grand Prix viņš izcīnīja pirmo uzvaru nakts sacīkstē. Japānas Grand Prix Alonso uzvarēja otro reizi pēc kārtas.

2009. gadā Alonso pirmoreiz kopš 2004. gada neizcīnīja nevienu uzvaru sezonā. Sezonas nogalē tika atklāts, ka gadu iepriekš Singapūrā gūtā uzvara tika izcīnīta negodīgi, jo komanda pavēlēja Pikē avarēt neilgi pirms Alonso bija jādodas uzpildīties, lai Alonso iegūtu uz drošības mašīnas izbraukšanas rēķina. Sākot ar 2010. gadu Alonso pārstāv Ferrari komandu. Savā pirmajā sacīkstē jaunajā komandā (Bahreinas Grand Prix) Alonso izcīnīja uzvaru.

Fernando ir kļuvis par pirmo spāni, kurš ir uzvarējis F1 sacīkstē, pirmo spāni, kurš ir izcīnījis F1 pole-position, jaunāko F1 sacīkstes uzvarētāju, jaunāko F1 pasaules čempionu un spāni ar visvairāk izcīnītajiem punktiem. Ne visi no šiem rekordiem joprojām viņam pieder.

2014. gada sezonas beigās parādījās informācija, ka F. Alonso pametīs Ferrari un vēlāk kļuva zināms, ka viņš atgriezīsies McLaren komandā. Pēc ne pārāk veiksmīga posma McLaren, 2018. gada sezonas beigās Alonso pameta F1. Prombūtnes laikā Alonso piedalījas vairākās citās autosporta sacensībās. 2018. gadā, kā arī 2019. gadā Alonso uzvarēja prestižajās Lemānas 24 stundu sacīkstes. Tāpat viņš ir trīs reizes piedalījies Indianapolis 500 sacīkstēs (2017, 2019, 2020), bez vērā ņemamiem panākumiem. 2020. gadā Alonso piedalījās Dakaras rallijā, 8. posmā finišējot 2. vietā, kamēr kopvērtējumā izcīnot 13. vietu.

Pirms 2021. gada sezonas tika paziņots par Alonso atgriešanos Pirmajā Formulā, kļūstot par Alpine (komandas, kas iepriekš bija pazīstama kā Renault) pilotu.

• Sacīkstes treknrakstā sāktas no pirmās starta pozīcijas.
• Sacīkstēs slīprakstā ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.

* — Pašreizējā sezona.
† — Nefinišēja, bet tika klasificēts, jo paveica vismaz 90% distances.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fernando Alonso.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

• Munzüger Sport profils (vāciski)
• Driver Database profils (angliski)
• Motorsportstats profils (angliski)
• Racing-Reference driver profils (angliski)
• Oficiālā mājaslapa (angliski), (spāņu)

• IMDb profils (angliski)