Inda vai Sinda (sanskritā: सिन्धु, Sindhu; urdu: سندھ, Sindh) ir upe Dienvidāzijā, Indostānas viena no divām galvenajām upēm.[1]

Inda
Inda (Āzija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Inda (Indija)
Inda
ieteka
ieteka
Inda (Pakistāna)
Inda
ieteka
ieteka
Izteka Kailašs
31°16′55″N 81°37′46″E / 31.28194°N 81.62944°E / 31.28194; 81.62944
Nosaukums augštecē Sengekabapha
Ieteka Arābijas jūra
23°59′11″N 67°26′13″E / 23.98639°N 67.43694°E / 23.98639; 67.43694Koordinātas: 23°59′11″N 67°26′13″E / 23.98639°N 67.43694°E / 23.98639; 67.43694
Baseina valstis Karogs: Afganistāna Afganistāna
Karogs: Indija Indija
Karogs: Ķīna Ķīna
Karogs: Pakistāna Pakistāna
Caurteces valstis Karogs: Ķīna Ķīna
Karogs: Indija Indija
Karogs: Pakistāna Pakistāna
Garums 3180 km
Iztekas augstums 5300 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 5300 m  
Vidējā caurtece 5533 m³/s (grīvā)
Baseina platība 1 120 000 km² 
Galvenās pietekas Satledža
Inda Vikikrātuvē

Upe bija zināma senajiem Indijas iedzīvotājiem kā Sindhu un persiešiem kā Hindu, kas abās valodās nozīmēja ‘robežas upe’. No persiešiem upes nosaukums nonāca pie senajiem grieķiemIndós (Ἰνδός — grieķiem nebija zināma [h] fonēma).

Inda sākas Tibetas kalnienē svētā Kailaša kalna ziemeļu nogāzēs; augštecē tiek dēvēta par Sengekabaphu (tibetiešu: སེང་གེ་ཁ་འབབ།) vai Sengecanpo (tibetiešu: སེང་གེ་གཙང་པོ). Plūst rietumu virzienā kā tipiska kalnu upe, kur aizas mijas ar plašām ielejām. Lejpus Gilgitas pietekas izlaužas starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu; pēc tam pagrižas uz dienvidrietumiem, kur plūst pa tuksnešaino Indas-Gangas līdzenuma ruetumu daļu, veidojot daudzas attekas. Ieplūst Arābijas jūrā, veidojot plašu deltu (ap 8000 km²). Lielākās pietekas ir Šaioka, Gilgita, Kabula (labās) un Satledža (kreisā). Lielākās pilsētas krastos ir Haidarābāda un Sukura.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 270. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu