Inda
Inda vai Sinda (sanskritā: सिन्धु, Sindhu; urdu: سندھ, Sindh) ir upe Dienvidāzijā, Indostānas viena no divām galvenajām upēm.[1]
Inda | |
---|---|
Izteka | Kailašs 31°16′55″N 81°37′46″E / 31.28194°N 81.62944°E |
Nosaukums augštecē | Sengekabapha |
Ieteka | Arābijas jūra 23°59′11″N 67°26′13″E / 23.98639°N 67.43694°EKoordinātas: 23°59′11″N 67°26′13″E / 23.98639°N 67.43694°E |
Baseina valstis | Afganistāna Indija Ķīna Pakistāna |
Caurteces valstis | Ķīna Indija Pakistāna |
Garums | 3180 km |
Iztekas augstums | 5300 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Kritums | 5300 m |
Vidējā caurtece | 5533 m³/s (grīvā) |
Baseina platība | 1 120 000 km² |
Galvenās pietekas | Satledža |
Inda Vikikrātuvē |
Etimoloģija
labot šo sadaļuUpe bija zināma senajiem Indijas iedzīvotājiem kā Sindhu un persiešiem kā Hindu, kas abās valodās nozīmēja ‘robežas upe’. No persiešiem upes nosaukums nonāca pie senajiem grieķiem kā Indós (Ἰνδός — grieķiem nebija zināma [h] fonēma).
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuInda sākas Tibetas kalnienē svētā Kailaša kalna ziemeļu nogāzēs; augštecē tiek dēvēta par Sengekabaphu (tibetiešu: སེང་གེ་ཁ་འབབ།) vai Sengecanpo (tibetiešu: སེང་གེ་གཙང་པོ). Plūst rietumu virzienā kā tipiska kalnu upe, kur aizas mijas ar plašām ielejām. Lejpus Gilgitas pietekas izlaužas starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu; pēc tam pagrižas uz dienvidrietumiem, kur plūst pa tuksnešaino Indas-Gangas līdzenuma ruetumu daļu, veidojot daudzas attekas. Ieplūst Arābijas jūrā, veidojot plašu deltu (ap 8000 km²). Lielākās pietekas ir Šaioka, Gilgita, Kabula (labās) un Satledža (kreisā). Lielākās pilsētas krastos ir Haidarābāda un Sukura.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 270. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Inda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)