Viruzeme

Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk — Vironija (latīņu: Vironia; vācu: Wierland; vikingu tekstos: uirlant, somu: Viro) bija seno igauņu zeme līdz 13. gadsimta Livonijas krusta kariem Igaunijas ziemeļaustrumos (tagadējie Rietumviru apriņķis un Austrumviru apriņķis). Galvenie pilskalni atradās Tarvanpē (tagad - Rakvere) un Agelindē (tagad — Punamägi pakalns Äntu ciemā).

Virijas bīskapija

Līdz 1274. gadam Viruzemes teritorijā pastāvēja Virijas bīskapija, ko pievienoja Tallinas bīskapijai.

Iedalījums

Viruzeme bija sadalīta piecos novados jeb kiligundās, ko vadīja vecākie:

Mahu - hronikās saukta par Maum,
Lemmu - Laemund vai Pudiviru,
Äskälä - Askele,
Rebala - Revele, Repel
Alutaguse - Alentagh.

Nosaukuma cilme

Viruzemes nosaukums izcelsme nav skaidra. Tas varētu būt cēlies no baltu valodām aizvēsturiskos laikos un apzīmējis "vīru zemi".^{[nepieciešama atsauce]} Pēc citas hipotēzes nosaukumam ir saistība ar somu vārdu vireä - "dzīvelīgs", somu valodā visa Igaunija tiek dēvēta par Viro.

Vēsture

Indriķa hronika pirmo reizi piemin Viruzemi sakarā ar 1195./1196. gadā zviedru jarla Birgera Brūsas vadīto krusta karagājienu pret kuršiem, bet vētras dēļ krustneši nokļuva Viruzemē, trīs dienas postīja un pēc nodevu saņemšanas atstāja to.

1219. gadā Zobenbrāļu ordenis Cēsu mestra Rūdolfa vadībā pakļāva Viruzemi un Rīgā kristīja Pudiviru novada vecāko Tabelīnu (Tabelinus), Kirjavānu (Kyriavanus) un citus. 1230. gadā Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns mēģināja Ziemeļigaunijā, tāpat kā Kurzemē, nodibināt tieši pāvestam pakļautu katolisku valsti - Vironijas bīskapiju, bet tas neizdevās Zobenbrāļu ordeņa bruņotas pretestības un apsūdzību dēļ.

1238. gadā Zobenbrāļu ordenis atteicās no Viruzemes par labu Dānijai, kuras igauņu vasalis Dītrihs Kīvels sāka celt mūra cietoksni Narvas pilskalnā.

1268. gadā Rakveres kaujā apvienotais Livonijas un Dāņu Igaunijas karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā. 1346. gadā Livonijas ordenis nopirka Viruzemi līdz ar citām Ziemeļigaunijas zemēm no Dānijas karaļa Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja Rakveres, Tolses, Narvas un Vasknarvas fogtejas.

Pēc Livonijas kara Viruzeme nokļuva Zviedru Igaunijas sastāvā, tolaik ta bija sadalīta Viruzemes un Alentakas apriņķos.

Pēc Lielā Ziemeļu kara Viruzeme bija Krievijas impērijas pakļautībā. No 1918. gada tā ir Igaunijas Republikas sastāvdaļa.

Skatīt arī

Livonijas krusta kari

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viruzeme.