Pāriet uz saturu

Nemiers: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
mNav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās lietotnes Android app edit App full source)
 
7. rindiņa: 7. rindiņa:
Nemiera satraukuma sajūta parasti ir vispārināta un pārmērīga reakcija uz situāciju, kas tikai subjektīvi tiek uzskatīta par draudīgu.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=E_9Rlqs4T7oC|title=Psychiatric and Behavioral Disorders in Intellectual and Developmental Disabilities|authors=Bouras N, Holt G|publisher=Cambridge University Press|year=2007|isbn=9781139461306|edition=2nd}}</ref> To bieži pavada muskuļu spriedze,<ref name="DSM-5 189">{{Grāmatas atsauce|last=American Psychiatric Association|year=2013|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders|edition=Fifth|publisher=American Psychiatric Publishing|location=Arlington, VA|page=[https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/189 189]|isbn=978-0-89042-555-8|url=https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/189}}</ref> nogurums, nespēja atvilkt elpu, sasprindzinājums vēdera rajonā un problēmas ar [[Koncentrācija|koncentrāciju]]. Nemiers ir cieši saistīta ar bailēm, kas ir reakcija uz reāliem vai uztvertiem tūlītējiem draudiem; nemiers ietver nākotnes apdraudējuma paredzējumu, ieskaitot bailes.<ref name="DSM-5 189" /> Cilvēki, kas saskaras ar nemieru, bieži vien var atkāpties un izvairīties no situācijām, kas agrāk tādu izraisījušas.<ref name="Barker, P. 20032">{{Grāmatas atsauce|authors=Barker P|year=2003|title=Psychiatric and Mental Health Nursing: The Craft of Caring|url=https://archive.org/details/psychiatricmenta0000unse_y6b5|publisher=Edward Arnold|location=London 0|isbn=978-0-340-81026-2}}</ref>
Nemiera satraukuma sajūta parasti ir vispārināta un pārmērīga reakcija uz situāciju, kas tikai subjektīvi tiek uzskatīta par draudīgu.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=E_9Rlqs4T7oC|title=Psychiatric and Behavioral Disorders in Intellectual and Developmental Disabilities|authors=Bouras N, Holt G|publisher=Cambridge University Press|year=2007|isbn=9781139461306|edition=2nd}}</ref> To bieži pavada muskuļu spriedze,<ref name="DSM-5 189">{{Grāmatas atsauce|last=American Psychiatric Association|year=2013|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders|edition=Fifth|publisher=American Psychiatric Publishing|location=Arlington, VA|page=[https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/189 189]|isbn=978-0-89042-555-8|url=https://archive.org/details/diagnosticstatis0005unse/page/189}}</ref> nogurums, nespēja atvilkt elpu, sasprindzinājums vēdera rajonā un problēmas ar [[Koncentrācija|koncentrāciju]]. Nemiers ir cieši saistīta ar bailēm, kas ir reakcija uz reāliem vai uztvertiem tūlītējiem draudiem; nemiers ietver nākotnes apdraudējuma paredzējumu, ieskaitot bailes.<ref name="DSM-5 189" /> Cilvēki, kas saskaras ar nemieru, bieži vien var atkāpties un izvairīties no situācijām, kas agrāk tādu izraisījušas.<ref name="Barker, P. 20032">{{Grāmatas atsauce|authors=Barker P|year=2003|title=Psychiatric and Mental Health Nursing: The Craft of Caring|url=https://archive.org/details/psychiatricmenta0000unse_y6b5|publisher=Edward Arnold|location=London 0|isbn=978-0-340-81026-2}}</ref>


Lai gan nemieru var uzskatīt par normālu cilvēka reakciju, ja tā ir pārmērīga vai saglabājas pēc attīstībai atbilstošiem periodiem, to var diagnosticēt kā [[Trauksmes traucējumi|trauksmes traucējumu]]. Pastāv vairākas trauksmes traucējumu formas (piemēram, ģeneralizēta trauksme un [[Obsesīvi kompulsīvie traucējumi|obsesīvi kompulsīvi traucējumi]]) ar īpašām klīniskām definīcijām.<ref name="Treating and Preventing Adolescent Mental Health Disorders: What We Know and What We Don't Know. A Research Agenda for Improving the Mental Health of Our Youth">{{cite journal|year=2005|editor1-last=Evans|editor1-first=Dwight L|editor2-last=Foa|editor2-first=Edna B|editor3-last=Gur|editor3-first=Raquel E|editor4-last=Hendin|editor4-first=Herbert|editor5-last=O'Brien|editor5-first=Charles P|editor6-last=Seligman|editor6-first=Martin E. P|editor7-last=Walsh|editor7-first=B. Timothy|title=Treating and preventing adolescent mental health disorders|url=https://oxfordmedicine.com/view/10.1093/9780195173642.001.0001/med-9780195173642-chapter-10|publisher=Oxford University Press|doi=10.1093/9780195173642.001.0001|isbn=978-0-19-517364-2}}</ref> Daļa no trauksmes traucējuma definīcijas, kas to atšķir no ikdienas trauksmes, ir tā, ka tā ir noturīga, un parasti ilgst 6 mēnešus vai ilgāk, lai gan ilguma kritērijs ir mainīgs un dažreiz bērniem var būt īsāks.<ref name="DSM-5 189" />
Lai gan nemieru var uzskatīt par normālu cilvēka reakciju, ja tā ir pārmērīga vai saglabājas pēc attīstībai atbilstošiem periodiem, to var diagnosticēt kā [[Trauksmes traucējumi|trauksmes traucējumu]]. Pastāv vairākas trauksmes traucējumu formas (piemēram, ģeneralizēta trauksme un [[Obsesīvi kompulsīvie traucējumi|obsesīvi kompulsīvi traucējumi]]) ar īpašām klīniskām definīcijām.<ref name="Treating and Preventing Adolescent Mental Health Disorders: What We Know and What We Don't Know. A Research Agenda for Improving the Mental Health of Our Youth">{{cite journal|year=2005|editor1-last=Evans|editor1-first=Dwight L|editor2-last=Foa|editor2-first=Edna B|editor3-last=Gur|editor3-first=Raquel E|editor4-last=Hendin|editor4-first=Herbert|editor5-last=O'Brien|editor5-first=Charles P|editor6-last=Seligman|editor6-first=Martin E. P|editor7-last=Walsh|editor7-first=B. Timothy|title=Treating and preventing adolescent mental health disorders|url=https://oxfordmedicine.com/view/10.1093/9780195173642.001.0001/med-9780195173642-chapter-10|publisher=Oxford University Press|doi=10.1093/9780195173642.001.0001|isbn=978-0-19-517364-2}}</ref> Daļa no trauksmes traucējuma definīcijas, kas to atšķir no ikdienas trauksmes, ir tā, ka tā ir noturīga un parasti ilgst 6 mēnešus vai ilgāk, lai gan ilguma kritērijs ir mainīgs un dažreiz bērniem var būt īsāks.<ref name="DSM-5 189" />
[[Attēls:Edvard Munch - Anxiety - Google Art Project.jpg|thumbnail|200px|[[Edvards Munks|Edvarda Munka]] glezna "Nemiers"]]
[[Attēls:Edvard Munch - Anxiety - Google Art Project.jpg|thumbnail|200px|[[Edvards Munks|Edvarda Munka]] glezna "Nemiers"]]


Pašreizējā versija, 2024. gada 25. septembris, plkst. 21.01

Noraizējies darba pretendents gaida Lockheed darba interviju, 1940. gads.

Nemiers, arī raizes, bažas jeb trauksme, ir psihisks stāvoklis, emocijas, kam raksturīga vēlme darboties, it īpaši, ja ir nepatīkami apstākļi, kas jāpacieš vai jānovērš. Nemiers no bailēm atšķiras ar to, ka tas rodas, nezinot iespējamo apdraudējumu, bet bailes parasti rodas no zināmām lietām un procesiem. Ilgstošs nemiers var radīt kādu no fobijām.

Apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nemiers ir emocija, kurai raksturīgs nepatīkams iekšēja satricinājuma stāvoklis, ko bieži pavada nervoza uzvedība, piemēram, kustēšanās uz priekšu un atpakaļ, somatiskas sūdzības un dziļas koncentrētas pārdomas uz ciešanu simptomiem un to iespējamiem cēloņiem.[1] Tas ietver subjektīvi nepatīkamas bailes par gaidāmajiem notikumiem.[2]

Nemiera satraukuma sajūta parasti ir vispārināta un pārmērīga reakcija uz situāciju, kas tikai subjektīvi tiek uzskatīta par draudīgu.[3] To bieži pavada muskuļu spriedze,[4] nogurums, nespēja atvilkt elpu, sasprindzinājums vēdera rajonā un problēmas ar koncentrāciju. Nemiers ir cieši saistīta ar bailēm, kas ir reakcija uz reāliem vai uztvertiem tūlītējiem draudiem; nemiers ietver nākotnes apdraudējuma paredzējumu, ieskaitot bailes.[4] Cilvēki, kas saskaras ar nemieru, bieži vien var atkāpties un izvairīties no situācijām, kas agrāk tādu izraisījušas.[5]

Lai gan nemieru var uzskatīt par normālu cilvēka reakciju, taču, ja tā ir pārmērīga vai saglabājas pēc attīstībai atbilstošiem periodiem, to var diagnosticēt kā trauksmes traucējumu. Pastāv vairākas trauksmes traucējumu formas (piemēram, ģeneralizēta trauksme un obsesīvi kompulsīvi traucējumi) ar īpašām klīniskām definīcijām.[6] Daļa no trauksmes traucējuma definīcijas, kas to atšķir no ikdienas trauksmes, ir tā, ka tā ir noturīga un parasti ilgst 6 mēnešus vai ilgāk, lai gan ilguma kritērijs ir mainīgs un dažreiz bērniem var būt īsāks.[4]

Edvarda Munka glezna "Nemiers"

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Seligman ME, Walker EF, Rosenhan DL. Abnormal psychology (4th izd.). New York : W.W. Norton & Company, 1989.
  2. ↑ Gerald C. Davison. Abnormal Psychology. Toronto : Veronica Visentin, 2008. 154. lpp. ISBN 978-0-470-84072-6.
  3. ↑ Bouras N, Holt G. Psychiatric and Behavioral Disorders in Intellectual and Developmental Disabilities (2nd izd.). Cambridge University Press, 2007. ISBN 9781139461306.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 American Psychiatric Association. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (Fifth izd.). Arlington, VA : American Psychiatric Publishing, 2013. 189. lpp. ISBN 978-0-89042-555-8.
  5. ↑ Barker P. Psychiatric and Mental Health Nursing: The Craft of Caring. London 0 : Edward Arnold, 2003. ISBN 978-0-340-81026-2.
  6. ↑ Evans, Dwight L; Foa, Edna B; Gur, Raquel E et al., red. (2005). Treating and preventing adolescent mental health disorders. Oxford University Press. doi:10.1093/9780195173642.001.0001. ISBN 978-0-19-517364-2.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Klasifikācija
Ārējie resursi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nemiers&oldid=4137896"