Staraja Rusa
| Staraja Rusa | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Старая Русса | |||
 Augšamcelšanās baznīca Staraja Rusā | |||
| |||
  Staraja Rusa  Staraja Rusa | |||
| Koordinātas: 57°59′39″N 31°21′38″E / 57.99417°N 31.36056°EKoordinātas: 57°59′39″N 31°21′38″E / 57.99417°N 31.36056°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts | Novgorodas apgabals | ||
| Rajons | Staraja Rusas rajons | ||
| Pilsētas tiesības | 1167 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 18,54 km2 | ||
| Augstums | 25 m | ||
| Iedzīvotāji (2016) | |||
| • kopā | 29 489 | ||
| • blīvums | 1 590,6/km² | ||
| Laika josla | MSK (UTC+4) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Staraja Rusa Vikikrātuvē | |||
.png)
Staraja Rusa (krievu: Старая Русса) ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Staraja Rusas rajona centrs pie Porusjas upes ietekas Polistas upē. Rīgā bija iela, kas nosaukta Staraja Rusas vārdā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Staraja Rusa ir viena no vecākajām Krievijas pilsētām. Pirmoreiz rakstos tā minēta 1167. gadā, bet tā eksistēja vismaz jau no 11. gadsimta vidus. Līdz 16. gadsimtam tās nosaukums bija Rusa (Руса). Iedzīvotāju tradicionālā nodarbošanās bija sāls ieguve. 1456. gadā pie pilsētas notika Rusas kauja, kurā maskavieši sakāva Novgorodas karaspēku. Līdz 1478. gadam, kad Novgoroda pilnībā iekļāvās Krievijas caristē, tā ietilpa Novgorodas Republikas sastāvā.
1581. gadā, Livonijas kara laikā, pilsēta tika spēcīgi nopostīta. 1608. gadā to ieņēma Viltusdmitrija II karaspēks, bet 1609. gadā to padzina krievu-zviedru karaspēks. 1617. gadā pēc Stolbovas miera līguma to atguva Krievija. 1763. gadā pilsēta gandrīz pilnīgi nodega ugunsgrēkā. 1776. gadā Staraja Rusai tika piešķirts ģerbonis. 1828. gadā pie pilsētas tika nodibināts kūrorts. 1831. gadā Staraja Rusā izcēlās holēras dumpis. 1878. gadā Staraja Rusu sasniedza dzelzceļš.
1915. gadā no Ķemeriem uz Staraja Rusu tika evakuēta tramvaja līnija, kas darbojās līdz 1941. gadam. 1917. gada 3.-5. novembrī (pēc vecā stila) pilsētā nodibinājās padomju vara. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 9. augusta līdz 1944. gada 18. februārim Staraja Rusa atradās vācu okupācijā. Fronte tomēr bija netālu no pilsētas un Sarkanā armija vairākkārt nesekmīgi centās ieņemt pilsētu. Staraja Rusas pievārtē Sarkanās armijas sastāvā cīnījās arī 201. latviešu strēlnieku divīzija. 1942. gada naktī uz 20. novembri no Staraja Rusas apkaimes uz Latviju devās partizānu pulks "Par Padomju Latviju".
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1872. gada vasarā Staraja Rusā apmetās Fjodors Dostojevskis ar ģimeni. 1876. gadā viņš šeit iegādājās māju (mūsdienās mājā ir Dostojevska muzejs). Staraja Rusā tika radīti vairāki Dostojevska darbi, tostarp romāns "Brāļi Karamazovi", kura vide un prototipi, pēc kritiķu atzinuma, ir ņemti no Staraja Rusas pilsētas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Staraja Rusa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Staraja Rusa enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
| ||||||||||
|