Pāriet uz saturu

MDMA

Vikipēdijas lapa
MDMA


MDMA struktūrformula un molekulas modelis
CAS numurs 69610-10-2
Ķīmiskā formula C11H15NO2
Molmasa 193,25 g/mol

MDMA (3,4-metilēndioksi-N-metilamfetamīns) ir fenetilamīnu un amfetamīnu klases psihoaktīva viela, visplašāk pazīstamais empatogēns. MDMA izplata tablešu formā, kas zināmas kā ekstazī jeb ecstasy, saīsinājumos: E, X jeb XTC. Ekstazī tabletes bez MDMA nereti satur piejaukumus, visbiežāk spēcīgus stimulantus kā amfetamīnu. MDMA ir viena no izplatītākajām psihotropajām vielām, tā galvenokārt ir asociēta ar klubu kultūru un elektronisko deju mūziku.[1]

MDMA rada eiforiju, tuvības sajūtu ar citiem, novērš satraukumu, tai ir stimulējoša un viegli psihedēliska iedarbība. MDMA pirmoreiz tika sintezēta 1916. gadā, sāka iegūt popularitāti 1970. gados un 1980. gadu vidū tika kriminalizēta lielākajā daļā pasaules valstu. Tā tiek izmantota zinātniskos un medicīniskos pētījumos, galvenokārt pētot tās iespējamo pielietojumu psihoterapijā.

Ārstnieciskais pielietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
MDMA pulveris

Ir pierādīts, ka MDMA ir efektīvs līdzeklis psihoterapijas sesijās, jo vielas iedarbībā cilvēks kļūst atklāts un tam samazinās baiļu izjūta, līdz ar to psihoterapeits var labāk uzzināt un analizēt pacienta psiholoģiskās problēmas un sajūtas.[2][3][4] Vairāki ievērojami psihoterapeiti, piemēram Leo Zefs un Klaudio Naranjo, izmantoja MDMA savās sesijās, pirms viela kļuva nelegāla. Psihoterapeiti ziņoja, ka pacientiem ar viegliem psihiskiem traucējumiem pēc MDMA izmēģināšanas uzlabojās garīgās veselības stāvoklis un to personība, it īpaši tie spēja daudz draudzīgāk un intīmāk komunicēt ar sev tuvajiem cilvēkiem.[5] MDMA tika uzskatīts par ļoti efektīvu līdzekli šķiršanos vēlošu pāru konfliktu atrisināšanā. Pēc MDMA aizlieguma 1985. gadā ASV valdība neatļāva nevienu ar MDMA saistītu pētījumu līdz 1992. gadam, kad FDA atļāva Dr. Čārlzam Grobam uzsākt eksperimentus ar cilvēkiem.[6]

Posttraumatiskā stresa sindroms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā ārsts Džošs Karloss Buso veica pirmos pētījumus ar MDMA palīdzību ārstēt posttraumatiskā stresa sindromu (PTSD).[7] Kopš 2009. gada ir publicēti vēl divi pētījumi psihoterapijā PTSD ārstēšanā. Pacienti pēc divām vai trijām sesijām parādīja daudz lielākus uzlabojumus nekā grupa, kam tika sniegts placebo.[8][9] Šie uzlabojumi labsajūtas ziņā saglabājās arī pēc pārbaudēm vairākus gadus vēlāk.[10]

Pašlaik MDMA pētījumi PTSD ārstēšanā norisinās vēl vairākās valstīs, tai skaitā Austrālijā, Kanādā un Izraēlā.[11]

Citi pielietojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek pieļauts, ka MDMA empātiskie, savstarpēju tuvību rosinošie un baiļu mazinošie efekti varētu arī palīdzēt pieaugušajiem, kas cieš ar autismu, integrēties sabiedrībā un mazināt sociālo trauksmi. Pašlaik tiek veikti pētījumi arī MDMA efektivitātē arī šim klīniskajam stāvoklim.[12] Tāpat tiek pētīts vielas potenciāls ar vēzi neglābjami slimo pacientu nemiera mazināšanā.[13]

Psihedēlisko pētījumu starpdisciplinārā asociācija (MAPS) paredz, ka MDMA kā recepšu medikaments izrakstīšanai pacientiem parādīsies 2021. gadā.[14][15]

Bioloģiskā iedarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MDMA darbojas kā serotonīna, noradrenalīna un dopamīna atbrīvošanas aģents.[16] Monoamīna transportētāji to noved līdz neironiem.[16] Nokļūstot neironos, MDMA inhibitē vezikulāro monoamīna transportētāju, tādējādi palielinot serotonīna, noradrenalīna, dopamīna koncentrāciju citoplazmā,[17] un izraisa šo neiromediatoru atbrīvošanu, izmainot attiecīgos transportētājus fosforilācijas procesā.[18]

Līda galam nav saprasts, kā MDMA ķīmiskie efekti ierosina vielai raksturīgos psihoaktīvos efektus. Lielākā daļa pieņēmumu balstās uz serotonīna atbrīvošanu. MDMA neparastie empatogēnie efekti tiek, vismaz daļēji, hipotētiski skaidroti kā netiešas oksitocīna sekrēcijas rezultāts no serotonīna sistēmas aktivizācijas.[19] Oksitocīns ir hormons, kas izdalās apskaušanās, orgasma, bērna iznēsāšanas un pēcdzemdību laikā un kas, domājams, nosaka tuvības un uzticības izveidošanos cilvēku starpā.[20]

Deva un iedarbības ilgums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējā MDMA deva, izmantojot vielu izklaidei, ir 80—150 mg, medicīnā (psihoterapijā) izmantotā deva mēdz būt mazāka, ap 50 mg.[21]

Galvenie iedarbības efekti ir paredzami un mēdz būt diezgan līdzīgi dažādu lietotāju vidū. Pārsvarā pirmie efekti sākas 15-45 minūtes pēc vielas uzņemšanas, sasniedz maksimumu ap 75—120 minūti un ilgst 4—8 stundas.[22] Pēc tam tie sāk mazināties. Kad viela ir atstājusi organismu, daudzi lietotāji izjūt nogurumu un grūtības aizmigt.

Efektu raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlamie efekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
MDMA kristāli

Subjektīvie efekti, kas ir iespējami vielas iedarbības laikā:[23][24][25][26]

  • viegla līdz ekstremāla eiforija,
  • enerģijas pieplūdums (stimulācija),
  • paaugstināta vēlme komunicēt,
  • samazinātas bailes, trauksmainība un nedrošība,
  • pastiprināta piederības un tuvības sajūta pret citiem,
  • pastiprināta mīlestība un empātija pret citiem,
  • spēja saprast, piedot, pieņemt sevi un citus,
  • paaugstināta jutība pret mūziku,
  • pastiprinātas sensuālās sajūtas (garša, oža, tauste, dzirde, redze),
  • īpaši pastiprināta tauste (bauda no pieskārieniem),
  • vēlme apskaut un skūpstīt citus cilvēkus,
  • viegla psihedēlija (pastiprināta kontrastu izšķirstpēja, vizualizācijas ar aizvērtām acīm, laika izjūtas zudums),
  • dzīvi pārmainoša, garīga pieredze,
  • analgēzija, samazināta noguruma un sāpju sajūta.

Citi efekti / blakusefekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citi efekti, kas ir iespējami vielas iedarbības laikā:[27]

  • paaugstināts sirdsdarbības ātrums un asinsspiediens,
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra,
  • pastiprināta šķidrumu izdalīšanās, svīšana,
  • runas izmaiņas,
  • acu zīlīšu paplašināšanās,
  • neskaidra redze,
  • nistagms (gribai nepakļauta strauja, ritmiska acu ābolu raustīšanās),
  • trisms un bruksisms (zobu košana, slīpēšana),
  • bezmiegs,
  • ēstgribas zudums,
  • nelabums un vemšana,
  • urīna aizture,
  • (vīriešiem) slikta erekcija, grūtības sasniegt ejakulāciju.

Pēcefekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēcefekti, kas sākas pēc vielas iedarbības beigām. Tie ir atkarīgi no lietotāja psiholoģiskā stāvokļa un organisma īpatnībām, uzņemtās vielas daudzuma; tie var būt nemanāmi, viegli vai spēcīgi. Pēcefekti fizioloģiski ir saistāmi ar strauju serotonīna līmeņa pazemināšanos organismā, bet noguruma vai pat muskuļu sāpju cēlonis ir paaugstinātā hiperaktivitāte un kustēšanās (piemēram, dejošana) iedarbības laikā.

  • Psiholoģiskie efekti:
    • trauksmainība un paranoja,
    • depresija,[28][29][30][31]
    • pastiprināta emocionālā jūtība, uzbudināmība,[30]
    • nogurums,[28][31]
    • samazinātas uzmanības un koncentrēšanās spējas, tai skaitā vājināta motivācija,[29]
    • paliekoša pastiprināta mīlestības un tuvības izjūta pret citiem cilvēkiem.
  • Fiziskie efekti:
    • neparastas sajūtas galvā, reibonis,[28]
    • apetītes zudums,[29]
    • gremošanas traucējumi, piemēram, caureja vai aizcietējums,
    • bezmiegs,[29]
    • sāpes un nespēks (no fiziskām aktivitātēm iedarbības laikā, piemēram, dejošanas),[28][29][30][31]
    • žokļa sāpes (no bruksisma).[28][32][33]

Pārdozēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MDMA pārdozēšana ir bīstama un var ierosināt serotonīna sindromu, stimulantu psihozi un hipertensīvo krīzi, ar šiem stāvokļiem saistītos simptomus. Nāves iestāšanās pārdozēšanas gadījumā gan ir ļoti reta, tomēr iespējama.

Atkarība, tolerance un lietošanas paradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MDMA atkarības potenciāls ir pretrunīgs. Vielai raksturīga spēcīga tolerance, kas nozīmē gandrīz pilnīgu efektu zudumu, lietojot to regulāri vai vairākas reizes pēc kārtas. Tolerances un neirotoksicitātes dēļ rekomendējamais gaidīšanas ilgums starp divām vielas lietošanas reizēm ir 3 mēneši, minimālais pieļaujamais — 1 mēnesis.[21] Vairums MDMA lietotāju vielu neizmēģina vairāk par 10-20 reizēm dzīvē.[21] Tāpat pēcefekti mēdz vairāk bût psiholoģiski, ne fiziski. Šo īpašību dēļ viela nerada fizisku atkarību, lai gan tās lietotājiem var novērot tieksmi ik pēc laika atkārtot vielas iedarbību. Britu medicīnas žurnālā The Lancet vairāku ekspertu aptaujā ekstazī ierindoja kā mazāku atkarību izraisošu nekā kokaīns, amfetamīns, alkoholiskie dzērieni, tabaka un marihuāna.[34]

Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) datiem 2009. gadā tikai neliels skaits nelegālo psihoaktīvo vielu lietotāju vēlas ārstēties no ekstazī izraisītām problēmām, to kā primāro narkotiku minēja mazāk nekā 1% visu reģistrēto jauno ārstniecības pacientu (1,3 tūkstoši pacientu). Salīdzinājumam amfetamīna lietotāju skaits ārstniecības iestādēs ir 20 reizes lielāks (20 tūkstoši pacientu), bet kaņepju lietotāju (tai skaitā, marihuānas) — 90 reizes lielāks (93 tūkstoši pacientu).[35]

Ilgtermiņa ietekme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētījumi par iespējamiem MDMA ilgtermiņa efektiem galvenokārt pievēršas diviem virzieniem. Pirmais ir iespējamā serotonerģiskā toksicitāte. Otrais ir psihiatriskās un uzvedības problēmas, kas rodas no MDMA lietošanas.

MDMA izraisa serotonīna transportētāju atpakaļsaistes koncentrācijas samazināšanos smadzenēs. Laiks, kurā smadzenes atkopjas no serotonerģiskajām izmaiņām, nav skaidrs. Viens pētījums rāda neatgriezeniskas serotonerģiskas izmaiņas dažiem dzīvniekiem, kas tika pakļauti MDMA iedarbībai.[36] Citi pētījumi rada iespaidu, ka smadzenes var atkopties no serotonerģiskajiem bojājumiem.[37][38]

Daži pētījumi izdara pieņēmumus, ka MDMA var būt neirotoksiska cilvēkiem.[39][40] Kamēr citi pētījumi liek secināt, ka jebkādi iespējamie smadzeņu bojājumi var pēc laika vismaz daļēji izzust, atturoties vielu lietot vēlreiz.[38][41]

MDMA lietošana rada paliekošanas psiholoģiskas izmaiņas. Vairāki pētījumi norāda, ka tā atstāj vieglas izmaiņas mācīšanās, atmiņas, uzmanības spējās un garastāvoklī,[42] kamēr citi pētījumi šos rezultātus ir apstrīdējuši.[43][44] Cilvēkiem, kas ir lietojuši MDMA, ir raksturīga pastiprināta impulsivitāte.[45][46]

Kaitējumu mazinošie pasākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai mazinātu negatīvos pēcefektus pēc vielas lietošanas, mēdz izmantot uztura bagātinātājus, ko lieto pastiprinātā daudzumā pirms vielas lietošanas, iedarbības laikā un kādu laiku pēc tam. Galvenie izmantotie uztura bagātinātāji ir alfaliposkābe, magnēzijs, kvercetīns, C vitamīns un 5-HTP. Ja pirmie palīdz novērst neirotoksicitāti un hepatoksicitāti, tad 5-HTP tiek izmantots serotonīna līmeņa stabilizēšanai, to nav ieteicams lietot vielas iedarbības laikā, bet sākt lietot tikai 12 stundas pēc tam. Iedarbības laikā svarīgs ir pareizs ūdens patēriņš (izdzerti 250—500 ml stundas laikā), lai novērstu organisma atūdeņošanos, jo iedarbības laikā bieži nejūt nogurumu un slāpes.[47]

Lai novērstu neirotoksicitāti, iedarbības neefektivitāti un serotonīna receptoru bojājumus, MDMA nav ieteicams vairākas reizes pārdozēt atkārtoti, kā arī lietot vairākas dienas pēc kārtas, vēlamais minimālais gaidīšanas laiks starp divām lietošanas reizēm ir 1 mēnesis; tas ir laiks, kurā ir gandrīz atjaunojies serotonīna daudzums receptoros.[47]

MDMA nedrīkst lietot kopā ar antidepresantiem. Šāda kombinācija var izraisīt serotonīna sindromu, neirotiskus bojājumus un apslāpē daļu MDMA efektu. MDMA nav ieteicams lietot kopā ar kokaīnu, amfetamīnu un citiem stimulantiem (pastiprina stimulantu pārdozēšanas iespējamību, pārkaršanas draudus), un alkoholiskos dzērienus (pastiprina atūdeņošanos). Kombinācijas ar tabaku, marihuānu, LSD, ketamīnu, psilocibīna sēnēm tiek uzskatītas kā salīdzinoši drošas. Angļu valodā tām ir piešķirtas dažādas iesaukas kā candy flipping (ar LSD), hippy flipping (ar sēnēm) vai kitty flipping (ar ketamīnu).[48]

Nelegālā aprite

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ekstazī tabletes

MDMA Apvienotajā Karalistē kriminalizēja 1977. gadā, ASV — 1985. gadā, Austrālijā — 1986. gadā, bet Nīderlandē — 1988. gadā. MDMA ir visu šo valstu kontrolēto vielu sarakstos augstākajā kategorijā, lai gan vielas medicīniskā potenciāla dēļ vielas pozīcija ir bijusi diskutabla. 1987. gadā ASV uz gadu viela tika izņemta no 1. kategorijas aizliegto vielu saraksta un ierindota 3. kategorijā, kopā ar tādiem medikamentiem kā Valium un Xanax, bet pēc tam atkal atjaunota 1. kategorijā.[49] Nīderlandes narkotiku apkarošanas komiteja 2011. gadā to vēlējās iekļaut "vieglo narkotiku" sarakstā, kur ir marihuāna un psihedēliskās sēnes, tomēr tas netika darīts, jo tiktu veicināts ekstazī eksports uz kaimiņvalstīm, kur tā tiek stingri kontrolēta.[50]

Sastopamība melnajā tirgū

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MDMA melnajā tirgū pārsvarā tiek izplatīta ekstazī tablešu un kapsulu veidā. To uzņem ieēdot, retāk intranazāli vai anāli. Pēc EMCDDA datiem vidējais MDMA daudzums ekstazī tabletēs Eiropā ir no 64—90 mg, kamēr vidējā ekstazī tabletes cena svārstās no 5 līdz 9 eiro.[51]

Ekstazī tablešu tīrība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā MDMA tiek izplatīta nelegāli, tās devas sastāvs var būt parastajam lietotājam nezināms. Ekstazī tabletēm ļoti bieži klāt ir dažādi piejaukumi (to daudzums no 15% līdz pat 100%). Tie visbiežāk ir amfetamīns, mefedrons, metamfetamīns, BZP, efedrīns, metilons un kofeīns. Tāpat sastāvā mēdz būt arī paracetamols, ibuprofēns un talks. Galvenokārt šīs vielas piejauc, lai samazinātu ražošanas izmaksas vai arī, piejaucot stimulantus, lai veicinātu fizisku pieradumu, jo pašam MDMA tas nav raksturīgs (MDMA pamatā paaugstina serotonīna līmeni, kamēr stimulanti — dofamīna līmeni). Tīrs MDMA melnajā tirgū parasti tiek pārdots pulvera veidā un tā cenas ir daudz augstākas nekā ekstazī tabletēm.

Ekstazī Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ekstazī izmēģinājušo cilvēku īpatsvars vecuma grupā 15-64 gadi dažādās Eiropas valstīs

No Eiropas valstīm Latvija ir 4. vietā ekstazī izmēģinājušo jauniešu īpatsvara ziņā (8,5%) pēc Apvienotās Karalistes (12,4%), Nīderlandes (11,6%) un Īrijas (10,9%); Latvijā izmēģinājušo skaits ir vairāk kā divreiz lielāks nekā vidēji Eiropā (3,4%).[51] Attiecīgi arī vidējā ekstazī tablešu tīrība Latvijā ir augsta (99 mg), virs Eiropas vidējā līmeņa.[52]

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ekstazī ir otra visbiežāk lietotā nelegālā substance uzreiz pēc kaņepju izstrādājumiem (marihuānas un hašiša). Pēc 2007. gadā veiktajiem pētījumiem ekstazī Latvijā 15—64 gadu vecuma grupas vidū bija izmēģinājuši 4,7% iedzīvotāju, kas bija pieaudzis salīdzinājumā ar 2003. gada pētījumiem, kad ekstazī lietotāju skaits bija 2,4%.[53] Vecuma grupā 15—34 gadi rādītāji bija augstāki un 2007. gadā no šīs vecuma iedzīvotājiem ekstazī bija izmēģinājuši 8,5%.[53]

Rīgas domes Labklājības departaments savukārt ir veic atkārtotus pētījumus vēl jaunākā vecuma grupā (9. un 10. klašu skolēnu vidū). Šajā vecuma grupā savukārt 2010. gadā ekstazī bija izmēģinājuši 4,7% skolēnu, kas savukārt bija lietošanas kritums no 2006. un 2008. gadā, kad ekstazī izmēģinājušie bija attiecīgi 6% un 4,9%.[54]

Latvijas normatīvais regulējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MDMA ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, MDMA daudzums līdz 0,1 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 2 grama — par lielu.[55]

Par MDMA lietošanu vai uzglabāšanu nelielos apmēros izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 200 latiem.[56] Par MDMA izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.[57] Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.[57]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ World Health Organization (2004). Neuroscience of psychoactive substance use and dependence. (angliski)
  2. ↑ Greer G. and Tolbert R. (1989). "The Therapeutic Use of MDMA" Arhivēts 2012. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē., pp. 21—36 in Ecstasy: The Clinical, Pharmacological, and Neurotoxicological Effects of the Drug MDMA, Peroutka, SJ (ed.) Springer, ISBN 0-7923-0305-9.
  3. ↑ Doblin R (2002). "A Clinical Plan for MDMA (Ecstasy) in the Treatment of Post-Traumatic Stress Disorder (PTSD): Partnering with the FDA". J Psychoactive Drugs 34 (2): 185—194. doi:10.1080/02791072.2002.10399952. PMID 12691208. Arhivēts no oriģināla 2013. gada 20. janvārī. Atjaunināts: 2014. gada 31. martā.
  4. ↑ Sessa B, Nutt DJ (2007). "MDMA, Politics and Medical Research: Have We Thrown the Baby Out With the Bathwater?". J. Psychopharmacol. (Oxford) 21 (8): 787—791. doi:10.1177/0269881107084738. PMID 17984158. Arhivēts no oriģināla 2014. gada 18. aprīlī. Atjaunināts: 2014. gada 31. martā.
  5. ↑ Greer, G.; Tolbert, R. (1986). "Subjective Reports of the Effects of MDMA in a Clinical Setting". Journal of Psychoactive Drugs 18 (4): 319—327. doi:10.1080/02791072.1986.10472364. PMID 2880946. Arhivēts no oriģināla 2018. gada 16. decembrī. Atjaunināts: 2014. gada 31. martā.
  6. ↑ Julie Holland. Ecstasy: The Complete Guide: A Comprehensive Look at the Risks and Benefits, 2001. 20. lpp.
  7. ↑ Julie Holland. Ecstasy: The Complete Guide: A Comprehensive Look at the Risks and Benefits, 2001. 391. lpp.
  8. ↑ Mithoefer MC; Wagner MT; Mithoefer AT; Jerome I; Doblin R. (2009). "The safety and efficacy of {+/-}3,4-methylenedioxymethamphetamine-assisted psychotherapy in subjects with chronic, treatment-resistant posttraumatic stress disorder: the first randomized controlled pilot study.". Journal of Psychopharmachology 25 (4): 439—52. doi:10.1177/0269881110378371. PMC 3122379. PMID 20643699.
  9. ↑ Veidne:Cite pmid
  10. ↑ Veidne:Cite pmid
  11. ↑ http://www.maps.org/research/mdma/
  12. ↑ http://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT02008396
  13. ↑ Ecstasy to be tested on terminal cancer patients Arhivēts 2012. gada 30. janvārī, Wayback Machine vietnē., Associated Press, 2004. gada 28. decembrī. (angliski)
  14. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
  15. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. februārī. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
  16. ↑ 16,0 16,1 Fitzgerald JL, Reid JJ (1990). "Effects of methylenedioxymethamphetamine on the release of monoamines from rat brain slices". European Journal of Pharmacology 191 (2): 217—20. doi:10.1016/0014-2999(90)94150-V. PMID 1982265.
  17. ↑ Bogen IL, Haug KH, Myhre O, Fonnum F (2003). "Short- and long-term effects of MDMA ("ecstasy") on synaptosomal and vesicular uptake of neurotransmitters in vitro and ex vivo". Neurochemistry International 43 (4—5): 393—400. doi:10.1016/S0197-0186(03)00027-5. PMID 12742084.
  18. ↑ Fleckenstein AE, Volz TJ, Riddle EL, Gibb JW, Hanson GR (2007). "New insights into the mechanism of action of amphetamines". Annual Review of Pharmacology and Toxicology 47: 681—98. doi:10.1146/annurev.pharmtox.47.120505.105140. PMID 17209801.
  19. ↑ «Ecstasy Really Does Unleash the Love Hormone.». New Scientist. 2007. gada 4. aprīlis.
  20. ↑ Theodoridou A, Rowe AC, Penton-Voak IS, Rogers PJ (2009). "Oxytocin and social perception: oxytocin increases perceived facial trustworthiness and attractiveness". Horm Behav 56 (1): 128—32. doi:10.1016/j.yhbeh.2009.03.019. PMID 19344725.
  21. ↑ 21,0 21,1 21,2 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
  22. ↑ Liechti, ME; Gamma, A; Vollenweider, FX (2001). "Gender Differences in the Subjective Effects of MDMA". Psychopharmacology 154 (2): 161—168. doi:10.1007/s002130000648. PMID 11314678.
  23. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. martā. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
  24. ↑ Veidne:Cite pmid
  25. ↑ Veidne:Cite pmid
  26. ↑ «Can Drugs Be Used to Enhance the Psychotherapeutic Process?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
  27. ↑ The Psychological and Physiological Effects of MDMA on Normal Volunteers, by Joseph Downing, from Journal of Psychoactive Drugs, Vol. 18/4 1986.
  28. ↑ 28,0 28,1 28,2 28,3 28,4 «MDMA Basics». erowid.org. Skatīts: 2010. gada 25. maijs.
  29. ↑ 29,0 29,1 29,2 29,3 29,4 «Ecstasy basics». betweenthelines.net.au. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 25. maijs.
  30. ↑ 30,0 30,1 30,2 «Ecstasy: effects on the body». ydr.com.au. Skatīts: 2010. gada 25. maijs.
  31. ↑ 31,0 31,1 31,2 «Ecstasy». betterhealth.vic.gov.au. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 25. maijs.
  32. ↑ Arrue A, Gomez FM, Giralt MT. «Effects of 3,4-methylenedioxymethamphetamine ('Ecstasy') on the jaw-opening reflex». mdma.net, April 2004. Skatīts: 2010. gada 25. maijs.
  33. ↑ «What Is Bruxism?». bruxism.org.uk. Skatīts: 2010. gada 25. maijs.
  34. ↑ Nutt D, King LA, Saulsbury W, Blakemore C (2007). "Development of a rational scale to assess the harm of drugs of potential misuse". Lancet 369 (9566): 1047—53. doi:10.1016/S0140-6736(07)60464-4. PMID 17382831.
  35. ↑ European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Annual report: the state of the drugs problem in Europe (PDF). Luxembourg : Office for Official Publications of the European Communities, 2011. 49. lpp. ISBN 978-92-9168-324-6. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 31. martā. (angliski)
  36. ↑ Fischer C, Hatzidimitriou G, Wlos J, Katz J, Ricaurte G (1995). "Reorganization of ascending 5-HT axon projections in animals previously exposed to the recreational drug (+/-)3,4-methylenedioxymethamphetamine (MDMA, "ecstasy")". J. Neurosci. 15 (8): 5476—85. PMID 7643196.
  37. ↑ Scheffel U, Szabo Z, Mathews WB, et al. (1998). "In vivo detection of short- and long-term MDMA neurotoxicity—a positron emission tomography study in the living baboon brain". Synapse 29 (2): 183—92. doi:10.1002/(SICI)1098-2396(199806)29:2<183::AID-SYN9>3.0.CO;2-3. PMID 9593108.
  38. ↑ 38,0 38,1 Reneman L, Lavalaye J, Schmand B, et al. (2001). "Cortical serotonin transporter density and verbal memory in individuals who stopped using 3,4-methylenedioxymethamphetamine (MDMA or "ecstasy"): preliminary findings". Arch. Gen. Psychiatry 58 (10): 901—6. doi:10.1001/archpsyc.58.10.901. PMID 11576026.
  39. ↑ Ecstasy and Neurotoxicity Arhivēts 2014. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē. at Dancesafe.org
  40. ↑ Does MDMA Cause Brain Damage? Arhivēts 2014. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē., Matthew Baggott, and John Mendelson
  41. ↑ Research on Ecstasy Is Clouded by Errors Arhivēts 2014. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē., Donald G. McNeil Jr., New York Times (2 December 2003).
  42. ↑ Veidne:Cite pmid
  43. ↑ Study claims recreational ecstasy use and depression unrelated, Wikinews, (26 April 2006).
  44. ↑ Guillot C, Greenway D (2006). "Recreational ecstasy use and depression". J. Psychopharmacol. (Oxford) 20 (3): 411—6. doi:10.1177/0269881106063265. PMID 16574715. Arhivēts no oriģināla 2013. gada 20. janvārī. Atjaunināts: 2014. gada 2. aprīlī.
  45. ↑ Morgan 2000
  46. ↑ Sumnall & Cole 2005
  47. ↑ 47,0 47,1 http://www.rollsafe.org/[novecojusi saite]
  48. ↑ University of Maryland, College Park Center for Substance Abuse Research. «Ecstasy:CESAR». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. maijā. Skatīts: 2014. gada 2. aprīlī.
  49. ↑ Grinspoon v. Drug Enforcement Administration, 828 °F.2d 881 (1st Cir. 1987)
  50. ↑ Committee: the current system of the Opium Act does not have to be changed | Press release Arhivēts 2012. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē.. Government.nl (24 June 2011). Retrieved on 29 August 2012.
  51. ↑ 51,0 51,1 European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Annual report: the state of the drugs problem in Europe (PDF). Luxembourg : Office for Official Publications of the European Communities, 2013. 49. lpp. ISBN 978-92-9168-324-6. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 31. martā. (angliski)
  52. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. decembrī. Skatīts: 2014. gada 31. martā.
  53. ↑ 53,0 53,1 Country overview: Latvia, European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Atjaunots: 2012. gada 13. janvārī. (angliski)
  54. ↑ Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu jauniešu vidū[novecojusi saite], Rīgas domes Labklājības departaments. Atjaunots: 2012. gada 13. janvārī.
  55. ↑ Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 17. jūlijā
  56. ↑ Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.
  57. ↑ 57,0 57,1 Krimināllikums Arhivēts 2011. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē., likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pazīstamākās psihotropās vielas
Opioīdi
Depresanti
Stimulanti
Antidepresanti
Empatogēni
Halucinogēni
Antiholīnerģiskie
Kanabinoīdi
Neiroleptiķi
Saistītie raksti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=MDMA&oldid=4172027"