Pāriet uz saturu

OHB

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no OHB-System)
OHB SE
Tips Eiropas komercsabiedrība
Dibināts 2002. gads
Galvenais birojs Brēmene, Karogs: Vācija Vācija
Produkti kosmiskās sistēmas
Tīmekļa vietne ohb.de

OHB SE ir Vācijas kosmisko sistēmu un tehnoloģiju uzņēmumu grupa. Tā mītne atrodas Brēmenē. Uzņēmums pašreizējā formā dibināts 2002. gadā, bet tā pirmsākumi sniedzas līdz 1958. gadam.

1958. gadā dibināts uzņēmums Otto Hydraulik Bremen GmbH (saīsinājumā OHB), kas nodarbojās ar kuģu hidraulisko un elektrisko sistēmu izgatavošanu un remontu Bundesvēram.

1982. gadā uzņēmumu nopirka Fuhsu ģimene. 1984. gadā Otto Hydraulik Bremen noslēdza līgumu par MPOSS naftas atdalīšanas sistēmu.

1985. gadā sāktas aktivitātes kosmiskajā jomā. 1991. gadā uzņēmums pārdēvēts par Orbitale und Hydrotechnologie Bremen-System GmbH. 1991. gadā noslēgts līgums par MAN mašīnu borta moduļa izstrādi. 1993. gadā dibināti uzņēmumi OHB Teledata GmbH un STS Systemtechnik Schwerin GmbH. Kopā ar Brēmenes Universitātes Lietišķo kosmisko tehnoloģiju un mikrogravitācijas centru izveidots pirmais Vācijas mazais pavadonis BremSat, kas orbītā palaists 1995. gadā. Tika izstrādāti kosmiskie aparāti SAFIR telesakariem. 1995. gadu vidū OHB iesaistījās projektos Envisat, CHAMP un GRACE. 1999. gadā palaists OHB būvētais rentgenteleskops ABRIXAS.

2001. gadā OHB Teledata akcijas sāktas kotēt biržas Deutsche Börse segmentā Neuer Markt. 2001. gadā OHB-System tika reorganizēts no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (GmbH) uz akciju sabiedrību (AS). 2001. gadā ar Vācijas federālo valdību noslēgts līgums par radara izlūkošanas pavadoņu SAR-Lupe izstrādi, izgatavošanu, palaišanu un pakalpošanu 2002. gadā OHB-System un OHB Teledata apvienojās uzņēmumā OHB Technology AG. 2002. gadā veiktas investīcijas mobilo pavadiņu sakaru uzņēmumā ORCOMM, iegūstot 10 % akciju tajā. 2004. gadā OHB iesaistījās kravas kuģa ATV aizsargvairoga un kabeļu aprīkojuma izstrādē. 2005. gadā Luksemburgā dibināts meitas uzņēmums LuxSpace Sàrl. 2005. gadā OHB Technology un Apollo Capital Partners no MAN nopirka uzņēmumu MAN Technology AG (tagad MT Aerospace). 2006. gadā noslēgts līgums par sešu ORCOMM pavadoņu izgatavošanu un palaišanu. 2006. gadā noslēgts 87 miljonu eiro līgums par E-SGA un FSLGS zemes segmenta izveidošanu. 2007. gadā ar EKA par 100 miljoniem eiro noslēgts līgums par nelielas masas modulāras sakaru pavadoņu platformas SmallGEO izstrādāšanu. 2007. gadā OHB Teledata noslēdza ilgtermiņa līgumu par telemātikas terminālu piegādi DAF Trucks 2007. gadā OHB Technology iegādājās 19 % kapitāldaļu ASV kosmisko tehnoloģiju uzņēmumā SpaceDev Inc. un nopirka Vācijas uzņēmumu Kayser-Threde GmbH. 2008. gadā OHB Technology nopirka uzņēmuma RST Raumfahrt Systemtechnik GmbH 50 % kapitāldaļu. 2009. gadā OHB Technology nopirka Itālijas uzņēmumu Carlo Gavazzi Space S.p.A. 2009. gadā OHB-System un Hispasat parakstīja līgumu par pavadoņa Hispasat AG1 izstrādāšanu un integrāciju (pirmā platformas SmallGEO realizācija).

2010. gada janvārī OHB-System uzvarēja konkursā par Eiropas navigācijas sistēmas Galileo, apņemoties par 566 miljoniem EUR veikt 14 pavadoņu izstrādāšanu un integrāciju. OHB-System kopā ar Thales Alenia Space izraudzīti par Meteosat trešas paaudzes (MTG) sešu meteoroloģisko pavadoņu izstrādātājiem un izgatavotājiem. 2010. gadā OHB Technology no Thales Alenia Space iegādājās uzņēmumu Beļģijā Thales Alenia Space Antwerp (tagad Antwerp Space N.V.). 2011. gada martā uzņēmuma nosaukums mainīts uz OHB AG; grupas bizness sadalīts divās nodaļās: Space Systems un Aerospace + Industrial Products. 2011. gadā OHB (70 %) un Apollo Capital Partners (30 %) ieguva uzņēmumu Aerotech Peissenberg GmbH & Co. KG ar filiālēm Francijā un Čehijā. 2011. gada 1. jūlijā no Zviedrijas Swedish Space Corporation nopirkta kosmisko aparātu nodaļa, to pārveidojot par OHB Sweden AB. 2014. gada 1. septembrī meitas uzņēmums Minhenē Erwin Kayser-Threde pievienots OHB System 2015. gada 26. martā OHB AG pārreģistrēts par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea, SE)

Uzņēmuma struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

OHB bizness ir sadalīts divās nodaļās:[1]

  • Space Systems — kosmisko projektu izstrāde un izpilde. Tā atbild par kosmisko aparātu izstrādi un izgatavošanu navigācijas, pētniecības, sakaru un Zemes tālizpētes uzdevumiem. Space Systems piedalās arī pilotējamās programmās un pētniecības projektos.
  • Aerospace + Industrial Products — aviācijas, kosmisko un rūpniecisko produktu ražošana. OHB piegādā arī mehatronikas sistēmas antenām un teleskopiem.

Meitas uzņēmumi Space Systems nodaļā:

  • OHB System AG (100 %; Brēmene un Oberfafenhofena, Vācija), kosmiskie aparāti
  • CGS S.p.A. (100 %; Milāna, Itālija), zinātniskie un Zemes talizpētes pavadoņi un aparatūra
  • LuxSpace Sàrl (100 %; Becdorfa, Luksemburga), mikropavadoņi, kosmiskās sistēmas un apakšsistēmas
  • Antwerp Space N.V. (100 %; Antverpene, Beļģija), kosmisko aparātu zemes segmenta aprīkojums
  • OHB Sweden AB (100 %; Stokholma, Zviedrija), pavadoņi un apakšsistēmas

Meitas uzņēmumi Space Systems nodaļā:

  • MT Aerospace Holding GmbH (OHB pieder 70 %, Apollo Capital Partners — 30 %):
    • MT Aerospace AG (70 %; Augsburga, Vācija), komponenti nesējraķetei Ariane 5, kosmiskajiem aparātiem, Airbus lidmašīnām, radioteleskopu konstrukcijas
      • MT Mechatronics GmbH (70 %; Mainca, Vācija), antenas un radioteleskopi, mehatronikas
      • MT Aerospace Guyane S.A.S (70 %; Kurū, Franču Gviāna), raķešu starta iekārtu apkalpošana
    • MT management Service GmbH (70 %; Augsburga, Vācija), MT grupas uzņēmumu personāla un resursu pārvaldība
  • OHB Teledata GmbH (100 %; Brēmene, Vācija), telemātikas sistēmas transportlīdzekļiem
  • megatel GmbH (74,9 %; Brēmene, Vācija), konsultācijas un programmatūras izstrāde

Lielākie projekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīvie projekti:

  • Galileo, navigācijas sistēmas pavadoņi
  • MTG (Meteosat Third Generation), meteoroloģiskie pavadoņi
  • SARah, radara izlūkošanas pavadoņi
  • SmallGEO, nelielas masas modulāra sakaru pavadoņu platforma

Agrākie projekti:

  • SAR-Lupe, radara izlūkošanas pavadoņi

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]