bilateralis

See also: bilaterális

Latin

From bi- +‎ laterālis.

(Classical Latin) IPA^(key): /bi.la.teˈraː.lis/, [bɪɫ̪ät̪ɛˈräːlʲɪs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bi.la.teˈra.lis/, [bilät̪eˈräːlis]

bilaterālis (neuter bilaterāle); third-declension two-termination adjective

Third-declension two-termination adjective.

	masc./fem.	neuter	masc./fem.	neuter
	singular		plural
nominative	bilaterālis	bilaterāle	bilaterālēs	bilaterālia
genitive	bilaterālis		bilaterālium
dative	bilaterālī		bilaterālibus
accusative	bilaterālem	bilaterāle	bilaterālēs bilaterālīs	bilaterālia
ablative	bilaterālī		bilaterālibus
vocative	bilaterālis	bilaterāle	bilaterālēs	bilaterālia