harenarius
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Alternative forms
[edit]Etymology
[edit]From harēna (“sand”) + -ārius.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ha.reːˈnaː.ri.us/, [häreːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /a.reˈna.ri.us/, [äreˈnäːrius]
Adjective
[edit]harēnārius (feminine harēnāria, neuter harēnārium); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | harēnārius | harēnāria | harēnārium | harēnāriī | harēnāriae | harēnāria | |
Genitive | harēnāriī | harēnāriae | harēnāriī | harēnāriōrum | harēnāriārum | harēnāriōrum | |
Dative | harēnāriō | harēnāriō | harēnāriīs | ||||
Accusative | harēnārium | harēnāriam | harēnārium | harēnāriōs | harēnāriās | harēnāria | |
Ablative | harēnāriō | harēnāriā | harēnāriō | harēnāriīs | |||
Vocative | harēnārie | harēnāria | harēnārium | harēnāriī | harēnāriae | harēnāria |
Derived terms
[edit]Related terms
[edit]Noun
[edit]harēnārius m (genitive harēnāriī or harēnārī); second declension
Declension
[edit]Second-declension noun.
Case | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominative | harēnārius | harēnāriī |
Genitive | harēnāriī harēnārī1 |
harēnāriōrum |
Dative | harēnāriō | harēnāriīs |
Accusative | harēnārium | harēnāriōs |
Ablative | harēnāriō | harēnāriīs |
Vocative | harēnārie | harēnāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).
References
[edit]- “harenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- harenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- harenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.