vicinatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect active participle of vīcīnor (“neighbor, be near”).
Participle
[edit]vīcīnātus (feminine vīcīnāta, neuter vīcīnātum); first/second-declension participle
- neighbored, been near; having neighbored, having been near
Declension
[edit]| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | vīcīnātus | vīcīnāta | vīcīnātum | vīcīnātī | vīcīnātae | vīcīnāta | |
| genitive | vīcīnātī | vīcīnātae | vīcīnātī | vīcīnātōrum | vīcīnātārum | vīcīnātōrum | |
| dative | vīcīnātō | vīcīnātae | vīcīnātō | vīcīnātīs | |||
| accusative | vīcīnātum | vīcīnātam | vīcīnātum | vīcīnātōs | vīcīnātās | vīcīnāta | |
| ablative | vīcīnātō | vīcīnātā | vīcīnātō | vīcīnātīs | |||
| vocative | vīcīnāte | vīcīnāta | vīcīnātum | vīcīnātī | vīcīnātae | vīcīnāta | |