Pleskavas apgabals

Pleskavas apgabals Псковская область
—  apgabals  —
Ainava pie Puškina muzeja Mihailovskas muižā
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Oficiālā valoda	krievu valoda
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs	Pleskava
Administratīvais iedalījums	26 Pleskava Veļikije Luki Bežaņicu rajons Dedoviču rajons Dno rajons Gdovas rajons Krasnogorodskas rajons Kuņjas rajons Lokņas rajons Ņeveļas rajons Novorževas rajons Novosokoļņiku rajons Opočkas rajons Ostrovas rajons Palkinas rajons Pečoru rajons Pitalovas rajons Pleskavas rajons Pļusas rajons Porhovas rajons Pustoškas rajons Puškinskije Goru rajons Sebežas rajons Strugi Krasnijes rajons Usvjatu rajons Veļikije Luku rajons
Platība
- Kopā	55 300 km²
Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	656 735
- Etniskais sastāvs	krievi (94,25 %)
Mājaslapa: http://www.pskov.ru/
Pleskavas apgabals Vikikrātuvē

Pleskavas apgabals (krievu: Псковская область) ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.

Apgabals ietilpst Krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, kur tas robežojas ar Ļeņingradas un Novgorodas apgabaliem. Dienvidaustrumos tas robežojas arī ar Krievijas Centrālajā federālajā apgabalā ietilpstošajiem Tveras un Smoļenskas apgabaliem.

Pleskavas apgabala teritorija ir viens no Senās Krievzemes veidošanās centriem. Pagājušo gadu vēstures hronikā minēts, ka Izborskas pilī 9. gadsimtā apmeties Rurika brālis Truvors, savukārt Pleskava tradicionāli tiek uzskatīta par Kijivas kņazienes Olgas dzimto pilsētu. No 1348. līdz 1510. gadam tagadējā Pleskavas apgabala ziemeļu daļa atradās Pleskavas Republika, bet dienvidu daļa pakļāvās Polockas kņaziem.

1510. gadā Pleskavas valsti iekļāva Maskavijas teritorijā, bet Sebežas un Ņeveļas apkārtne atradās Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I Pleskavas apriņķi iekļāva jaunizveidotajā Ingermanlandes guberņā (1708—1710), Pēterburgas guberņā (1710—1727), tad Novgorodas guberņā. Katrīnas II valdīšanas laikā 1777. gadā izveidoja Pleskavas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Pleskavas guberņu.

1927. gadā Pleskavas guberņu likvidēja, tās teritorijas ziemeļdaļu iekļāva Ļeņingradas apgabalā, bet dienviddaļu Rietumu apgabalā. Otrā pasaules kara laikā apgabala teritoriju okupēja Vērmahts, pēc tā atbrīvošanas 1944. gadā izveidoja Pleskavas apgabalu, kuram pievienoja no Igaunijas un Latvijas atdalītās teritorijas (tagadējās Ivangorodas, Pečoru, Izborskas un Pitalovas apkārtnē). 1957. gadā Pleskavas apgabalam pievienoja daļu no likvidētā Veļikijluku apgabala.

Administratīvi Pleskavas apgabals ir sadalīts 2 pilsētu rajonos (городской округ) un 24 rajonos (муниципальный район).

Pleskavas apgabalā ir 14 pilsētas:

Pleskava

Veļikije Luki

Ostrova

Ņeveļa

Opočka

Pečori

Porhova

Dno

Novosokoļņiki

Sebeža

Pitalova

Pustoška

Gdova

Novorževa

Pleskavas apgabala pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala centrs

Lielākās apdzīvotās vietas

Etniskais sastāvs

• 1897—1926 skaitļi atbilst Pleskavas guberņai.

20. gadsimta pēdējās trīs ceturtdaļās apgabals ir piedzīvojis un turpina piedzīvot intensīvu depopulāciju, kas saistīta ar jauniešu aizplūšanu un līdz ar to iedzīvotāju novecošanos un dabisko iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ja saskaņā ar 1926. gada tautas skaitīšanas datiem pašreizējās apgabala robežās dzīvoja 1678 tūkstoši cilvēku, tad līdz 1990. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 844 tūkstošiem, bet līdz 2008. gada sākumam — līdz 705 tūkstošiem. Tajā pašā laikā pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempiem Pleskavas apgabalu apsteidz tikai daži Galējo Ziemeļu reģioni, no kuriem turpinās iedzīvotāju masveida aizbraukšana. Pleskavas apgabalu 20. gadsimta 90. gados neoficiāli dēvēja par "Krievijas depopulācijas galvaspilsētu", tā demogrāfiskie rādītāji (galvenokārt iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra ar lielu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru) tika izmantoti mācību literatūrā, lai ilustrētu attiecīgos procesus.

• Pleskava
• Pleskavas guberņa
• Pleskavas kņazi

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pleskavas apgabals.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums Federācijas subjekti Krievijas Federācijas republikas Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tiva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija Novadi Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles Apgabali Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samaras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas Federālās pilsētas Maskava Sanktpēterburga Autonomie apgabali Ebreju autonomais apgabals Autonomie apvidi Čukotkas autonomais apvidus Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus Anektētās Ukrainas teritorijas Doneckas tautas republika Hersonas apgabals Krimas Republika Luhanskas tautas republika Sevastopole Zaporižjas apgabals Federālie apgabali Centrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāli Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi

s d l Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu federālais apgabals Arhangeļskas apgabals Kaļiņingradas apgabals Karēlijas Republika Komi Ļeņingradas apgabals Murmanskas apgabals Novgorodas apgabals Ņencu autonomais apvidus Pleskavas apgabals Sanktpēterburga Vologdas apgabals