Auditorija

Auditorija (no latīņu: audītōrium) jeb publika (no latīņu: pūblicus — 'cilvēku') ir cilvēku kopums, kas piedalās izrādē vai sastopas ar mākslas, literatūras, teātra, mūzikas, videospēļu vidi, kurā viņi tiek saukti par klausītāju, skatītāju vai lasītāju kopumu.

Viena no svarīgākajām auditorijas piesaistes stratēģijām ir spēja noturēt uzmanību. Tā ir īpaši nozīmīga jomās, kur cilvēki pakļauti informācijas plūsmai, bet ne vienmēr ir garantija, ka viņi to arī dzird un saprot. Tomēr tikai klausītāju piesaiste nav pietiekama — svarīgi arī izveidot emocionālu saikni un sapratni ar auditoriju. Runātājs, kurš cenšas piesaistīt un noturēt auditorijas uzmanību, rāda cieņu un pazemību pret savu klausītāju. Pateicoties šai attieksmei, tiek radīta saikne starp runātāju un auditoriju, kas veicina veiksmīgu komunikāciju. Viena no efektīvākajām metodēm, lai iegūtu un uzturētu auditorijas uzmanību, ir apzināti izraisīt pozitīvas emocijas. Runātājs var to panākt, iekļaujot savā uzstāšanās saturā piemērus, stāstus un faktus, kas sakrīt ar auditorijas pieredzi un interesēm. Tas rada saikni un padara runu ne tikai informatīvu, bet arī emocionāli piesātinātu.^[1]

Auditorija mārketingā ir specifiska cilvēku grupa vai segmenti, kuri potenciāli varētu izrādīt interesi par konkrētu produktu vai pakalpojumu. Mārketinga stratēģijas veidošana balstās uz detalizētu auditorijas izpratni, pielāgojot reklāmas un piedāvājumus atbilstoši šīs auditorijas vajadzībām un interešu sfērai. Piemēram, ja piedāvātā produkcija ir telpas pasākumu rīkošanai, auditorija var būt divdaļīga. No vienas puses, uzņēmēji vai privātpersonas, kuras jau organizē pasākumus, var būt potenciāli klienti, kuriem šīs telpas ir nepieciešamas kā organizācijas instruments. No otras puses, cilvēki, kuri meklē pieredzes un dalību pasākumos, ir cita auditorija, kura var interesēties par piedāvātajām telpām. Mērķis ir gan uzturēt esošo klientu bāzi, gan piesaistīt jaunus klientus, izmantojot precīzu un pielāgotu pieeju atbilstoši katras auditorijas raksturam un prasībām. Viens no veidiem ir piesaistot cilvēkus, kuri jau ir esošajā auditorijā, un piedāvājot tiem ko jaunu vai uzlabotu. Piemēram, ja esošajā auditorijā ir sievietes vecumā no 25 līdz 30 gadiem, tad var mēģināt piesaistīt līdzīgas personas no tās pašas demogrāfiskās grupas. Otra stratēģija ir sasniegt potenciālos klientus, kuri šobrīd neizmanto līdzīgus pakalpojumus vai produktus. Šeit ir svarīgi saprast, kas varētu būt šo cilvēku intereses un kā viņus vislabāk informēt par piedāvāto produktu vai pakalpojumu. Svarīgs aspekts ir arī nepārtraukta saziņa ar auditoriju un pastāvīga pielāgošana mainīgajiem tirgus apstākļiem. Ir jāseko līdzi auditorijas izmaiņām un jābūt gataviem pielāgot savu pieeju atbilstoši jaunajām tendencēm un prasībām.^[2][3]

Mediju auditorija ir jēdziens, kas apzīmē masu mediju informācijas saņēmējus. No komunikācijas procesu modeļu perspektīvas, mediju auditorija tiek uzskatīta par komunikācijas procesa adresātu jeb informācijas saņēmēju. Mediju auditorija bieži ir grupa cilvēku, nevis individuāls saņēmējs. Šī grupa var būt fiziski kopā, piemēram, ģimene, kas kopā skatās televīzijas seriālu, vai virtuāli saistīta, izrādot interesi par internetā pieejamo mediju saturu un tā iedarbību. Mediju auditorija ir ļoti daudzveidīga un mainīga, jo cilvēki var ieņemt vairākas lomas, izmantojot dažādus medijus un identificējot sevi ar dažādiem mediju patēriņa veidiem.^[4]

Auditorijas jēdziens kļūst sarežģīts, ņemot vērā dažādus aspektus, piemēram, konkrētu mediju veidu (piemēram, televīzijas auditoriju), konkrētas medijas (piemēram, laikraksta "Latvijas Avīze") vai pat konkrēta mediju produkta (piemēram, radioraidījuma "BB Brokastis") auditoriju. Mediju auditorijas daudzveidību un sarežģītību nosaka arī cilvēku grupu atšķirīgās vērtējumi un intereses. Dažādu auditoriju grupu var iedalīt pēc demogrāfiskajām pazīmēm vai interesēm, un to uzvedību var analizēt, ņemot vērā dažādas vajadzības un motivācijas.^[5]

Jautājumi par auditorijas uzvedību un mediju satura uztveri ne vienmēr ir saistīti tikai ar socioloģijas un komunikācijas zinātni, bet arī ar psiholoģiju, politiku un ekonomiku. Šis plašais pieeikums palīdz izprast un analizēt daudzveidīgo mediju auditoriju un tās ietekmi sabiedr��bā.

2023. gadā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts veikuši pētījumu par sabiedrisko mediju auditorijas pieaugumu Latvijā aprīlī šā gada, salīdzinot ar iepriekšējām aptaujām. Datu analīze liecina, ka sabiedrisko mediju auditorija sasniedz četrus no pieciem iedzīvotājiem, un šī pieauguma tendence ir novērojama, izmantojot sociālos tīklus, interneta vietnes un lietotnes, nevis tradicionālos radio un televīzijas kanālus.^[6]

Papildus tam, stāsts apspriež sabiedrisko mediju uzņēmējdarbības modeli un vērtēšanu sabiedrībā. Tas norāda uz to, ka Latvijā kopumā pieaug uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, īpaši saistot to ar gada notikumiem Ukrainā un valsts pārvaldes uzticamību. Tomēr tiek minēts, ka daļa auditorijas, kura neuzticas valsts pārvaldei un nav sasniedzama ar sabiedriskajiem medijiem, vairāk interesē izklaidi un ārvalstu saturu.

Aprēķini liecina, ka 87% iedzīvotāju regulāri lieto sabiedriskos medijus, tostarp Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un portālu LSM.lv. Šis pieaugums tiek novērots gan tradicionālo televīzijas un radio kanālu, gan digitālo platformu, tostarp sociālo tīklu, ietvaros. Svarīgs aspekts ir arī sabiedrības uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem, kas ir nedaudz augstāka nekā vidēji Eiropā. Pētījums norāda, ka sabiedriskie mediji tiek uzskatīti par vienu no trim visuzticamākajiem ziņu avotiem 51% Latvijas iedzīvotāju vidū, salīdzinot ar 49% Eiropā. Pētījums arī liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas daudzveidīgāku saturu un uzsver vajadzību palielināt finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai veicinātu digitālo kanālu attīstību un dažādu informācijas pieejamību. Šī tendence norāda uz nepieciešamību pēc ilgtermiņa plānošanas un prognozējama finansējuma sabiedriskajiem medijiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu un daudzveidīgu sabiedrisko saturu.^[7]

Interneta auditorija ir plašs personu loks, kas izmanto internetu, lai iegūtu informāciju, sazinātos, izmantotu tiešsaistes pakalpojumus un piedalītos dažādās tiešsaistes aktivitātēs. Salīdzinājumā ar tradicionālo auditoriju, interneta auditorijai ir atšķirīgas demogrāfiskās un psihogrāfiskās īpašības. Tajā ietilpst arī cilvēki ar dažādām attieksmēm un viedokļiem, nodrošinot daudzveidību digitālajā telpā. Īpašs uzsvērums ir tiešsaistes kopienām, kur cilvēki apvienojas, lai dalītos informācijā, pieredzē un veidotu attiecības ar līdzīgi domājošiem.^[8]

Pirkumu lēmumu pieņemšana tiešsaistē ir svarīgs elements interneta auditorijas dzīvē. Patērētāji veic pētījumus, lasa atsauksmes un izmanto sociālos medijus, lai gūtu informāciju par produktiem un veiktu informētus lēmumus. Uzņēmumi, kas vēlas sasniegt šo auditoriju, izmanto dažādus digitālā mārketinga rīkus un stratēģijas. Tie ietver SEO, kas palielina redzamību meklētājos, e-pasta mārketingu, lai tieši komunicētu ar klientiem, sociālo mediju mārketingu, lai veidotu zīmola apziņu, pay-per-click reklāmas, lai piesaistītu tiešu uzmanību, un ietekmēt mārketingu, izmantojot populārus personības.

2022. gada laikā Latvijas interneta vietņu apmeklējuma tendences mainījās. Ziņu portāli, piemēram, "Delfi.lv" un "LSM.lv", ir saglabājuši augstu popularitāti. Interese par aktuālajiem notikumiem, ietekmējis apmeklētību un veidojis mainīgus topa sarakstus. Tikmēr deviņus gada mēnešus saglabājot otro pozīciju topā, vien februārī un augustā nokrītot uz trešo vietu kopējās statistikas topā, gadu līdera pozīcijā noslēdza vietne "Inbox.lv". Vietnes kā "Tvnet.lv" un "Apollo.lv" ietver gan ziņu saturu, gan izklaides un kultūras raksturlietas, kas varētu norādīt uz plašāku auditorijas intereses spektru. "TV3.lv" ir iekļuvis topā ar palielinātu auditoriju, kas var atspoguļot interesi par televīzijas un izklaides saturu internetā. Vietnes kā "Likumi.lv" un "LVportals.lv" norāda uz to, ka lietotāji izrāda interesi par juridisku un informatīvu saturu, iespējams, meklējot skaidrojumus likumos un tiesību aktos. "Mammamuntetiem.lv" pieauga oktobrī, kas varētu atspoguļot vecāku interesi par ģimenes orientētu saturu. "Liepajniekiem.lv" palielināja auditoriju, norādot uz interesi par reģionālo informāciju un notikumiem.^[9]