Latvijas futbola izlase

Latvija
Iesauka(s)	Sarkanbaltsarkanie 11 vilki
Asociācija	Latvijas Futbola federācija
Konfederācija	UEFA
Galvenais treneris	Paolo Nikolato[1]
Kapteinis	Kristers Tobers
Visvairāk spēļu	Vitālijs Astafjevs (167)
Visvairāk vārtu	Māris Verpakovskis (29)
Mājas stadions	Skonto stadions
FIFA kods	LVA
FIFA rangs	132. ▲ (2023. gada 6. aprīlī)
Augstākais FIFA rangs	45. (2009. gada novembris)
Zemākais FIFA rangs	148. (2017. gada septembris)
Elo rangs	117.
Augstākais Elo rangs	40. (24.09.1922.)
Zemākais Elo rangs	155. (15.10.2019.)
Mājas forma Izbraukuma forma
Pirmā spēle
Latvija 1:1 Igaunija  (Rīga, Latvija; 1922. gada 4. septembris)
Lielākā uzvara
Latvija 6:1 Lietuva  (Rīga, Latvija; 1935. gada 30. maijs)  Latvija 5:0 Lietuva  (Veru, Igaunija; 2012. gada 1. jūnijs)  Gibraltārs 0:5 Latvija  (Gibraltārs; 2016. gada 29. marts)  Andora 0:5 Latvija  (Andora la Velja, Andora; 2020. gada 17. novembris)
Lielākais zaudējums
Zviedrija 12:0 Latvija  (Stokholma, Zviedrija; 1927. gada 29. maijs)
Eiropas čempionāts futbolā
Piedalīšanās	1 (Pirmoreiz 2004)
Labākais rezultāts	Grupu turnīrs, 2004
Aktuālā sezona

Latvijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Latvijas Republiku tādās starptautiskās futbola sacensībās kā Eiropas čempionāts futbolā un FIFA Pasaules kauss. Latvijas futbola izlasi pārvalda Latvijas Futbola federācija. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās 2004. gada Eiropas čempionātā. Savas mājas spēles izlase aizvada Skonto stadionā, Rīgā, lai gan dažas spēles notiek arī Daugavas stadionā.

1920. gadā tika nodibināta Latvijas Futbola federācija, līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja 1922. gada 24. septembrī pret Igauniju, spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs Edvīns Bārda. 1924. gadā izlase piedalījās olimpiskajās spēlēs Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties Francijas izlasei. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja 1924. gada 18. oktobrī pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās Baltijas kausa izcīņa, kurā uzvarēja Latvija, pieveicot Lietuvas un Igaunijas izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs Arvīds Jurgens, brāļi Edvīns, Arvīds un Rūdolfs Bārdas, Voldemārs Grāvelis, Arnolds Tauriņš un Alberts Šeibelis.^[2]

1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā Austrijas trenera Rūdolfa Štancela vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju un Poliju. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. Pasaules čempionāta finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta Lietuvas izlase, bet izšķirošajā spēlē Vīnē Latvija piekāpās Austrijas izlasei ar 1:2. Otrā pasaules kara sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja 1940. gada 18. jūlijā pret Igauniju, zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.^[2]

Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija Jānis Lidmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozītis, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans un Aleksandrs Vanags. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms Ēriks Pētersons,^[2] kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus.

Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja Rīgas "Daugava". Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas "Daugava". Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).^[3] Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī Baltijas kausa izcīņā — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā.

Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

1990. gadā tika atjaunota Latvijas Futbola federācija. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās FIFA sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts Jānis Gilis. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no FK Pārdaugava jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz "ātru roku". Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs.

Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret Igauniju ar 2:1, abus vārtus guva Ainārs Linards. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret Spāniju un Dāniju, bet toties cieta sagrāves pret to pašu Spāniju (0:5) un Īriju (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas "Daugavas" spēlētāji Jurijs Popkovs, Jurijs Ševļakovs, Oļegs Aleksejenko, Ainārs Linards un Oļegs Karavajevs, kā arī jaunie Mihails Zemļinskis un Vitālijs Astafjevs.

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret Eiropas spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās Austrijas un Ziemeļīrijas izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums Portugāles izlasei Portu ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs Vīts Rimkus guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie Bleidelis, Štolcers un Stepanovs.

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada Pasaules čempionātu Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās Austrijas, Skotijas un Zviedrijas izlasēm, bet spēja pieveikt Baltkrieviju un Igauniju. Par izlases līderiem bija kļuvuši Skonto FC spēlētāji Astafjevs, Babičevs, Pahars un Štolcers. 1997. gada beigās Jānis Gilis atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis Jurijs Ševļakovs.

1992. gada 8. aprīlī pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja Rumānijas izlasei.

Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves Bukarestē noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja Vadima Ulberga klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju ASK stadionā, Rīgā un spēle beidzās 0:0. Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar Baltijas valstu atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar Skandināvijas valstīm. Bija piedāvājums arī no Austrijas futbola izlases. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists Pauls van Himsts.

Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi George Hadži, kuru nepalaida uz spēli Madrides "Real". Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā.

LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja Steaua futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no Nikolajes Čaušesku dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri.

Galvenais treneris Jānis Gilis bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, Raimonds Laizāns paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu Aivaram Drupasam, kurš saņēma Jurija Popkova piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī Rolands Bulders, taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija Vitālijā Teplovā, Aivars Drupass spēlēja ar nelielu traumu un Ilmāram Verpakovskim par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies.

Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis PSRS futbola izlasē, kā arī nav spēlējuši PSRS futbola Augstākās līgas komandās.

Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem.

Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.^[4]

1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts gruzīns Revazs Dzodzuašvili. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta Norvēģija, savukārt ar 1:0 uzvarēta Gruzija. Par spīti zaudējumam ar 0:1 Slovēnijā, 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās Marians Pahars un Andrejs Štolcers. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs Oļegs Karavajevs. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret Grieķiju un Albāniju, un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie Juris Laizāns un Andrejs Rubins. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet Atēnās ar 2:1 pieveica grieķus. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants Māris Verpakovskis, par pamatvārtsargu kļuva Aleksandrs Koliņko. Pēc draudzības spēles ar Brazīlijas izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris Revazs Dzodzuašvili.

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts anglis Gērijs Džonsons, kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret Albāniju un Gruziju, kā arī zaudēja Norvēģijas izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada Pasaules čempionāta kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu Skotijai 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret Beļģijas un Horvātijas izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar Sanmarīno, Gērijs Džonsons tika atbrīvots no amata.

Skatīt arī: Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā

Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais Skonto FC galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada Eiropas čempionāta atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret Zviedriju (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot Poliju. Tam sekoja divas uzvaras pār Sanmarīno izlasi un zaudējums Ungārijai. Savainojumu nomocītā Pahara vietā par uzbrukuma līderi kļuva Māris Verpakovskis. Komandā atgriezās arī 1990. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis Vīts Rimkus. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar Turcijas izlasi. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā Stambulā Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs Māris Verpakovskis, vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis Vitālijs Astafjevs, Juris Laizāns, Andrejs Rubins, aizsargi Mihails Zemļinskis un Igors Stepanovs, kā arī vārtsargs Aleksandrs Koliņko.

Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām Čehijas, Vācijas un Nīderlandes izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās Čehijas izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret Vāciju. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja Nīderlandei ar 0:3.

Aleksandra Starkova vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada Pasaules čempionāta atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret Portugāli Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs Jurijs Andrejevs, bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.^[5] Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz Krievijas Maskavas "Spartak" komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi Luksemburgu un Lihtenšteinu, kā arī spēlējot neizšķirti ar Krievijas, Igaunijas un Slovākijas izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu Igaunijai kopš 1940. gada ar 1:2.

2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz 2008. gada Eiropas čempionātu. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar Spāniju, Zviedriju, Dāniju, Islandi, Ziemeļīriju un Lihtenšteinu. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā.

2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar Grieķijas, Izraēlas, Šveices, Moldovas un Luksemburgas izlasēm. Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija:

Vieta	Komanda	Punkti
1.	Šveice	17
2.	Grieķija	14
3.	Latvija	14
4.	Izraēla	12
5.	Luksemburga	5
6.	Moldova	3

Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira "pendeli" uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras.

Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā Polijā un Ukrainā. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra F grupā kopā ar Grieķiju, Horvātiju, Izraēlu, Gruziju un Maltu.Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties Aleksandra Cauņas rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 Tbilisi tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram.

No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar Grieķijas, Slovākijas, Bosnijas un Hercegovinas, Lietuvas un Lihtenšteinas izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs Latvijas Futbola federācijas valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera Aleksnadra Starkova atlaišanu, bet valde nobalsoja "pret".^[6]

Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts Marians Pahars. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas cikla beigām.^[7]

Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret Igauniju, kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija 2013. gada 6. septembrī, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret Lietuvu — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret Grieķiju un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret Slovākiju noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi Lihtenšteinu un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai.

2014. gada Baltijas kausā Latvijas izlase pusfinālā 11 metru soda sitienu sērijā pārspēja Igauniju, bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja Lietuvu, vienīgos vārtus gūstot Naurim Bulvītim tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu.

2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācijas turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar Čehiju, Islandi, Kazahstānu, Nīderlandi un Turciju. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, Konjā Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī Reikjavikā Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā.

2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja Baltijas kausu, uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0.

2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret Andoru. Tai sekoja četri zaudējumi — pret Fēru Salām (0:2), Ungāriju (0:2), Portugāli (1:4) un Šveici (0:1). 2017. gada 28. martā tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret Gruzijas izlasi, pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.^[8]

2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.^[9] Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret Andoru. 2017. gada septembrī FIFA Pasaules rangā izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.^[10] Pēc zaudējuma Gibraltāra izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.^[11] 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists Miksu Pātelainens.^[12]

Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja 2018. gada Baltijas kausa izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgas spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar Gruzijas, Kazahstānas un Andoras izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts Slovēnijas speciālists Slaviša Stojanovičs.^[13] Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta Austrija. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta.

Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva Dainis Kazakevičs.^[14] 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar Fēru Salām, Maltu un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes, LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar sen nebijušu, astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīt uzvara 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā, uzvarot D grupas kopvērtējumā Andoru, Moldovu un Lihtenšteinu. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā, pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru un uz pēdējo, un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē, Latvijas futbola izlase piedzīvoja izbīli - nospēlējot neizšķirti. Vladislavs Gutkovskis izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam Pāvelam Šteinboram Andora izlīdzināja rezultātu, tādējādi pamatīgi šokējot spēlētājus, treneri un līdzjutējus. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā un samocītā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta "play-off" ceļazīmi 2024 gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma kad Dainis Kazakevičs vadīja izlasi, ar kritiķiem bija jācīnās jau no paša sākuma, jo viņa nonākšana šajā amatā jautājumus raisīja jau uzreiz. Kritiku Kazakevičam nav trūcis arī pēc tam, un skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis "DainisOut" sasniedzis savu zenītu — 2023. gadā bijušas desmit spēles, ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, kas rezultējās līguma pārtraukšanā.^[15]

1930	Nepiedalījās
1934
1938	Nekvalificējās0000	kvalifikācija
1950	atradās PSRS sastāvā
1954
1958
1962
1966
1970
1974
1978
1982
1986
1990
1994	Nekvalificējās	kvalifikācija
1998	Nekvalificējās	kvalifikācija
2002	Nekvalificējās	kvalifikācija
2006	Nekvalificējās	kvalifikācija
2010	Nekvalificējās	kvalifikācija
2014	Nekvalificējās	kvalifikācija
2018	Nekvalificējās	kvalifikācija
2022	Nekvalificējās	kvalifikācija

1960	atradās PSRS sastāvā
1964
1968
1972
1976
1980
1984
1988
1992
1996	Nekvalificējās0000	kvalifikācija
2000	Nekvalificējās	kvalifikācija
2004	Grupu turnīrs	kvalifikācija
2008	Nekvalificējās	kvalifikācija
2012	Nekvalificējās	kvalifikācija
2016	Nekvalificējās	kvalifikācija
2020	Nekvalificējās	kvalifikācija

Pamatraksts: Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts

Spēlētājs	Karjera izlasē	Vārti (Spēles)
Māris Verpakovskis	1999—2014	29 (104)
Ēriks Pētersons	1929—1939	21 (63)
Vitālijs Astafjevs	1992—2010	16 (167)
Marians Pahars	1996—2007	15 (75)
Juris Laizāns	1998—2013	15 (113)
Alberts Šeibelis	1925—1939	14 (54)
Iļja Vestermans	1935—1938	13 (23)
Aleksandrs Cauņa	2007—2015	12 (45)
Valērijs Šabala	2013—	12 (52)
Mihails Zemļinskis	1992—2005	12 (105)

Spēlētājs	Karjera izlasē	Spēles
Vitālijs Astafjevs	1992—2010	167
Andrejs Rubins	1998—2010	117
Juris Laizāns	1998—2014	113
Imants Bleidelis	1995—2007	106
Mihails Zemļinskis	1992—2005	105
Māris Verpakovskis	1999—2014	104
Igors Stepanovs	1995—2011	100
Andris Vaņins	2000—2019	100
Aleksandrs Koliņko	1997—2015	94
Kaspars Gorkšs	2005—2017	89

Treneris	Karjera izlasē
Juris Rēdlihs	1922—1924
Villijs Malošeks	1924
Valters Vilsons	1925
Ferencs Molnārs	1926
Kārlis Kurcs	1927
nav zināms	1928
Villijs Malošeks	1929
Juris Rēdlihs	1930—1931
Jānis Lapiņš	1932
nav zināms	1933—1934
Ferencs Vogenhūbers	1935
Rūdolfs Štancels	1936—1939
Kārlis Upenieks	1940
Jānis Gilis	1992—1997
Revazs Dzodzuašvili	1998—1999
Gērijs Džonsons	1999—2001
Aleksandrs Starkovs	2001—2004
Jurijs Andrejevs	2004—2007
Aleksandrs Starkovs	2007—2013
Marians Pahars	2013—2017
Aleksandrs Starkovs	2017—2018
Miksu Pātelainens	2018
Slaviša Stojanovičs	2019—2020
Dainis Kazakevičs [16]	2020—2023
Paolo Nikolato [1]	2024—pašlaik

Uz UEFA Nāciju līgas spēlēm 2024. gada oktobrī (pret Ziemeļmaķedoniju 10 oktobrī un Fēru Salām 13. oktobrī) tika izsaukti šādi spēlētāji.^[17] Spēles un gūtie vārti pēc 2024. gada 13. oktobra spēles pret Fēru Salu izlasi.

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs V Rihards Matrevics 1999. gada 18. martā (25 gadi) 10 0 Riga FC V Frenks Dāvids Orols 2000. gada 28. jūnijā (24 gadi) 0 0 BFC Daugavpils V Krišjānis Zviedris 1997. gada 25. janvārī (27 gadi) 0 0 FK Auda A Kaspars Dubra 1990. gada 20. decembrī (33 gadi) 66 3 FK Panevėžys A Roberts Savaļnieks 1993. gada 4. februārī (31 gads) 63 2 RFS A Andrejs Cigaņiks 1997. gada 12. aprīlī (27 gadi) 57 4 FC Luzern A Raivis Andris Jurkovskis 1996. gada 9. decembrī (27 gadi) 47 0 Riga FC A Alvis Jaunzems 1999. gada 16. jūnijā (25 gadi) 40 0 Stal Mielec A Antonijs Černomordijs 1996. gada 26. septembrī (28 gadi) 36 1 Riga FC A Kristers Tobers 2000. gada 13. decembrī (23 gadi) 35 1 Grasshopper A Vitālijs Jagodinskis 1992. gada 28. februārī (32 gadi) 33 0 Visakha FC A Daniels Balodis 1998. gada 10. jūnijā (26 gadi) 14 1 RFS A Maksims Toņiševs 2000. gada 12. maijā (24 gadi) 3 0 Valmiera FC A Emīls Birka 2000. gada 25. aprīlī (24 gadi) 1 0 Valmiera FC P Jānis Ikaunieks 1995. gada 16. februārī (29 gadi) 62 12 RFS P Aleksejs Saveļjevs 1999. gada 30. janvārī (25 gadi) 24 1 FK Auda P Eduards Dašķevičs 2002. gada 12. jūlijā (22 gadi) 14 0 Riga FC P Renārs Varslavāns 2001. gada 23. augustā (23 gadi) 12 1 Valmiera FC P Dmitrijs Zelenkovs 2000. gada 15. maijā (24 gadi) 10 0 RFS P Lūkass Vapne 2003. gada 31. augustā (21 gads) 6 0 Valmiera FC P Deniss Meļņiks 2002. gada 7. septembrī (22 gadi) 2 0 FK Auda U Roberts Uldriķis 1998. gada 3. aprīlī (26 gadi) 53 7 Kallithéa U Vladislavs Gutkovskis 1995. gada 2. aprīlī (29 gadi) 48 11 Hana Citizen U Dario Šits 2004. gada 4. februārī (20 gadi) 2 1 Helmond Sport

Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā:

Nr. Poz. Spēlētājs Dzimšanas datums / Vecums Spēles Vārti Klubs V Pāvels Šteinbors 1985. gada 21. septembrī (39 gadi) 31 0 RFS V Roberts Ozols 1995. gada 10. septembrī (29 gadi) 19 0 PFK Qizilqum V Nils Toms Puriņš 1998. gada 1. augustā (26 gadi) 3 0 Riga FC A Vitālijs Maksimenko 1990. gada 8. decembrī (33 gadi) 54 1 — A Mārcis Ošs 1991. gada 25. jūlijā (33 gadi) 27 1 RFS A Krišs Kārkliņš 1996. gada 31. janvārī (28 gadi) 17 0 FK Auda A Vladislavs Sorokins 1997. gada 10. maijā (27 gadi) 10 0 FK Qyzyljar A Elvis Stuglis 1993. gada 4. jūlijā (31 gads) 10 0 RFS A Vjačeslavs Isajevs 1993. gada 23. augustā (31 gads) 7 0 FK Auda A Kirils Iļjins 2001. gada 3. maijā (23 gadi) 0 0 Riga FC P Artūrs Zjuzins 1991. gada 18. jūnijā (33 gadi) 62 9 BFC Daugavpils P Dāvis Ikaunieks 1994. gada 7. janvārī (30 gadi) 48 6 FA Šiauliai P Eduards Emsis 1996. gada 23. februārī (28 gadi) 33 2 Raufoss IL P Oskars Vientiess 2002. gada 8. oktobrī (22 gadi) 0 0 FK Metta P Bogdans Samoilovs 2000. gada 13. maijā (24 gadi) 0 0 FK Tukums 2000/Telms U Raimonds Krollis 2001. gada 28. oktobrī (23 gadi) 38 4 US Triestina U Marko Regža 1999. gada 20. janvārī (25 gadi) 10 0 Riga FC

Persona	Amats
Paolo Nikolato	galvenais treneris
Masimo Paganins	trenera asistents
Aleksandrs Cauņa	trenera asistents
Andris Vaņins	vārtsargu treneris
Vinčenco Pinkolini	fiziskās sagatavotības treneris
Māris Smirnovs	fiziskās sagatavotības treneris
Leonardo Karleti	video analītiķis
Iļja Ščaņicins	video analītiķis
Roberts Mežeckis	ģenerālmenedžeris
Boriss Novikovs	ārsts
Artūrs Ivuškāns	fizioterapeits
Jurijs Ksenzovs	fizioterapeits
Dmitrijs Jefremenkovs	fizioterapeits
Jānis Zeltiņš	ekipējuma menedžeris
Iļja Poļakovs	preses sekretārs

Pamatraksts: Latvijas futbola izlases spēles

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret Igaunijas izlasi. (dati uz 25.10.2011.)

Datums	Turnīrs	Vieta	Pretinieks	Rezultāts	Latvijas vārtu guvēji
2021. gada 24. martā	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Rīga	Melnkalne	1:2	Jānis Ikaunieks
2021. gada 27. martā	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Amsterdama	Nīderlande	0:2
2021. gada 30. martā	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Stambula	Turcija	3:3	Roberts Savaļnieks, Roberts Uldriķis, Dāvis Ikaunieks
2021. gada 4. jūnijā	Baltijas kauss	Rīga	Lietuva	3:1	pretinieki savos vārtos, Eduards Emsis, Roberts Uldriķis
2021. gada 7. jūnijā	draudzības spēle	Diseldorfa	Vācija	1:7	Aleksejs Saveļjevs
2021. gada 10. jūnijā	Baltijas kauss	Tallina	Igaunija	1:2	Dāvis Ikaunieks
2021. gada 1. septembrī	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Rīga	Gibraltārs	3:1	Vladislavs Gutkovskis (2), Andrejs Cigaņiks
2021. gada 4. septembrī	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Rīga	Norvēģija	0:2
2021. gada 7. septembrī	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Podgorica	Melnkalne	0:0
2021. gada 8. oktobrī	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Rīga	Nīderlande	0:1
2021. gada 11. oktobrī	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Rīga	Turcija	1:2	pretinieki savos vārtos
2021. gada 13. novembrī	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Oslo	Norvēģija	0:0
2021. gada 16. novembrī	2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija	Gibraltārs	Gibraltārs	3:1	Vladislavs Gutkovskis, Roberts Uldriķis, Raimonds Krollis
2022. gada 25. martā	draudzības spēle	Takali	Kuveita	1:1	Roberts Savaļnieks
2022. gada 29. martā	draudzības spēle	Takali	Azerbaidžāna	1:0	Vladislavs Gutkovskis
2022. gada 3. jūnijā	2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga	Rīga	Andora	3:0	Roberts Uldriķis (2), Jānis Ikaunieks
2022. gada 6. jūnijā	2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga	Rīga	Lihtenšteina	1:0	Artūrs Zjuzins
2022. gada 10. jūnijā	2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga	Kišiņeva	Moldova	4:2	Vladislavs Gutkovskis (2); Jānis Ikaunieks (2)
2022. gada 14. jūnijā	2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga	Vaduca	Lihtenšteina	2:0	Vladislavs Gutkovskis (2)
2022. gada 22. septembrī	2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga	Rīga	Moldova	1:2	Jānis Ikaunieks
2022. gada 25. septembrī	2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga	Andora la Velja	Andora	1:1	Vladislavs Gutkovskis
2022. gada 16. novembrī	Baltijas kauss	Rīga	Igaunija	1:1 (11m: 6:4)	Raimonds Krollis
2022. gada 19. novembrī	Baltijas kauss	Rīga	Islande	1:1 (11m: 7:8)	Andrejs Cigaņiks
2023. gada 22. martā	draudzības spēle	Dublina	Īrija	2:3	Roberts Uldriķis, Artūrs Zjuzins
2023. gada 28. martā	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Kārdifa	Velsa	0:1
2023. gada 16. jūnijā	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Rīga	Turcija	2:3	Eduards Emsis, Kristers Tobers
2023. gada 19. jūnijā	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Erevāna	Armēnija	1:2	pretinieki savos vārtos
2023. gada 8. septembrī	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Rijeka	Horvātija	0:5
2023. gada 11. septembrī	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Rīga	Velsa	0:2
2023. gada 12. oktobrī	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Rīga	Armēnija	2:0	Jānis Ikaunieks, Daniels Balodis
2023. gada 15. oktobrī	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Konja	Turcija	0:4
2023. gada 18. novembrī	2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija	Rīga	Horvātija	0:2
2023. gada 21. novembrī	draudzības spēle	Varšava	Polija	0:2
2024. gada 21. martā	draudzības spēle	Larnaka	Kipra	1:1	Andrejs Cigaņiks
2024. gada 26. martā	draudzības spēle	Larnaka	Lihtenšteina	1:1	Raimonds Krollis
2024. gada 8. jūnijā	Baltijas kauss	Rīga	Lietuva	0:2
2024. gada 11. jūnijā	Baltijas kauss	Rīga	Fēru Salas	1:0	Andrejs Cigaņiks
2024. gada 7. septembrī	2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga	Erevāna	Armēnija	1:4	pretinieki savos vārtos
2024. gada 10. septembrī	2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga	Rīga	Fēru Salas	1:0	Renārs Varslavāns
2024. gada 10. oktobrī	2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga	Rīga	Ziemeļmaķedonija	0:3
2024. gada 13. oktobrī	2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga	Touršhavna	Fēru Salas	1:1	Dario Šits
2024. gada 14. novembrī	2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga	Skopje	Ziemeļmaķedonija
2024. gada 17. novembrī	2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga	Rīga	Armēnija

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas futbola izlase.

• Transfermarkt komandas profils (angliski)
• Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa

Apbalvojumi
Priekštecis: Kristers Serģis un Artis Rasmanis	"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs 2003	Pēctecis: Viktors Ščerbatihs

s d l Latvijas futbola izlase Saistītie raksti LFF spēlētāji treneri rekordi PK kvalifikācija Francija 1938 ASV 1994 Francija 1998 Dienvidkoreja/Japāna 2002 Vācija 2006 DĀR 2010 Brazīlija 2014 Krievija 2018 Katara 2022 EČ kvalifikācija Anglija 1996 Beļģija/Nīderlande 2000 Portugāle 2004 izslēgšanas spēles finālturnīrs Austrija/Šveice 2008 Polija/Ukraina 2012 Francija 2016 Eiropa 2020 Vācija 2024 UEFA Nāciju līga 2018.—2019. 2020.—2021. 2022.—2023. 2024.—2025. Statistika Spēles Pretinieki Rekordi Sezonas 1922 1923 1924 1925 1926 1927 1928 1929 1930 1931 1932 1933 1934 1935 1936 1937 1938 1939 1940 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024

s d l Eiropas nacionālās futbola izlases (UEFA) Albānija Andora Anglija Armēnija Austrija Azerbaidžāna Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Fēru Salas Francija Gibraltārs Grieķija Gruzija Horvātija Igaunija Īrija Islande Itālija Izraēla Kazahstāna Kipra Kosova Krievija Latvija Lietuva Lihtenšteina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Skotija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija Ukraina Ungārija Vācija Velsa Ziemeļīrija Ziemeļmaķedonija Zviedrija

s d l Futbols Latvijā LFF Izlase U-21 izlase Sieviešu izlase Virslīga Nākotnes līga 2. līga 3. līga Latvijas Kauss Latvijas Superkauss Reģionu čempionāti: Rietumi Latgale Rīga Vidzeme Ziemeļaustrumi Klubu saraksts Līgu saraksts Stadionu saraksts

s d l Latvijas nacionālās sporta izlases Basketbols vīrieši sievietes Beisbols Bendijs Biatlons Florbols vīrieši sievietes Futbols vīrieši sievietes Hokejs vīrieši sievietes Krikets Lakross vīrieši sievietes Pludmales futbols Rokasbumba vīrieši sievietes Regbijs-7 Regbijs-13 Regbijs-15 Spīdvejs Telpu futbols Teniss vīrieši sievietes Volejbols vīrieši sievietes Olimpiskās spēles Paraolimpiskās spēles