Laucienes pagasts

Laucienes pagasts
Karogs	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Lauciene
Kopējā platība:	180,4 km2
• Sauszeme:	177,6 km2
• Ūdens:	2,7 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 494
Blīvums (2024):	8,4 iedz./km2
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Nurmhusen
krievu:	Нурмгузенская
	Laucienes pagasts Vikikrātuvē

Laucienes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes, Vandzenes, Ķūļciema, Rojas un Mērsraga pagastiem un Tukuma novada Zentenes pagastu.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Alkšņvalks, Okte.

Ezeri

Diemests, Ķokas Diemests, Lejaslabiņu ezers, Meru dīķis, Pļavu ezers, Podniekezers, Sapņezers.

Dabas objekti

Ciemītu goba ir dižkoks Talsu novada Laucienes pagastā, Latvijas dižākā parastā goba

Vēsture

Mūsdienu Laucienes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Garlenes muiža (Gut Gargeln, Garlene), Odres muiža (Gut Odern, Odre), Nurmuiža (Gut Nurmhusen, Lauciene), Spraugu muiža (Gut Fragenhof), Šķēdes muiža (Gut Scheden, Šķēde).

Nurmuižas muižas teritorijā izveidoto Nurmuižas pagastu 1939. gadā pārdēvēja par Laucienes pagastu.^[4] Tā platība 1935. gadā bija 182,6 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Laucienes, Dzedru, Odres un Pļavu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Laucienes ciemam pievienoja Odres ciemu, 1965. gadā - Oktes ciemu. 1971. gadā daļu teritorijas atdeva Balgales ciemam. 1975. gadā pievienoja Pļavas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	3 162	—
1967	3 130	−1.0%
1979	2 020	−35.5%

Gads	Iedz.	±%
1989	1 789	−11.4%
2000	2 015	+12.6%
2011	1 786	−11.4%

Gads	Iedz.	±%
2021	1 536	−14.0%

Nacionālais sastāvs

Laucienes pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[6]

Latvieši (1305)			88.1%
Krievi (113)			7.6%
Cita un neizvēlēta (63)			4.3%

Apdzīvotās vietas

Pagasta centrs ir Laucienē (līdz 1939. gadam saukta par Nurmuižu). Citas lielākās apdzīvotās vietas ir Pļavas, Odre, Šķēde, Garlene un Laucienes pansionāts.

Ievērojamas personības

Augusts Biters (1916—1997), latviešu leģionārs
Kārlis Heinrihs fon Heikings (Karl Heinrich von Heyking, 1752—1809), vācbaltiešu valsts darbinieks
Aivars Jānis Strēlis (1942—2009), ārsts, Sibīrijas Valsts medicīnas universitātes profesors

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.

[4] Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris

[5] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[6] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

[1]