Pāriet uz saturu

Madlienas pagasts

Vikipēdijas lapa
Madlienas pagasts
Madlienas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Madliena
Kopējā platība:[1] 167,9 km2
 • Sauszeme: 164,6 km2
 • Ūdens: 3,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 420
Blīvums (2024): 8,6 iedz./km2
Izveidots: 1897. gadā
Domes priekšsēdētājs: Inga Elme
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Essenhof
krievu: Леласская
Madlienas pagasts Vikikrātuvē

Madlienas pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Ogres upes krastos. Robežojas ar sava novada Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Meņģeles, Taurupes un Lēdmanes pagastiem un Aizkraukles novada Bebru pagastu.

Atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Augstākā vieta ir 140 m augstais Kuku kalns.

Vidzemes guberņas Madlienas draudzes novada teritorijā agrāk atradās Ķeipenes, Plāteres, Sila, Lielās, Zādzenes, Lauberes, Vērenes, Meņģeles, Aderkašu, Taurupes, Lakstenes muižu, daļēji arī Suntažu muižas un Ozolmuižas zemes. 18. gadsimtā uz Lielās muižas zemes izveidoja Lielo pagastu, kam 1897. gadā pievienoja Zādzenes un Vērenes muižu pagastus.

1920. gada agrārās reformas gaitā Lielo muižu sadalīja 68 vienībās 1350 ha kopplatībā, Zādzenes muižu sadalīja 62 vienībās 1377 ha kopplatībā, bet Vērenes muižu 67 vienībās 1471 ha kopplatībā.[4] 1925. gadā Lielo pagastu pārdēvēja par Madlienas pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Madlienas pagasta platība bija 140 km² un tajā dzīvoja 1550 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Madlienas, Vērenes un Zādzenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madlienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Jaunķeipenes ciemu, 1954. gadā — likvidēto Zādzenes ciemu,[6] 1977. gadā — daļu likvidētā Plāteres ciema.[7] Madlienas ciems ietilpa Ogres apriņķī (1947-1949) un Ogres rajonā (1949-2009), 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[8] 2009. gadā Madlienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iela Madlienā
  • Madlienas luterāņu baznīca. Pirmās ziņas par baznīcu Madlienā meklējamas jau 13. gadsimtā. Ar baznīcas būvēšanu saistītas vairākas šausminošas leģendas par dzīvas jaunavas iemūrēšanu. Baznīcas altāra iekārtas veidojis Kārlis Hūns, altārgleznu darinātājs ir G. Karings (1844). Pie baznīcas atrodas viduslaiku kapsēta.
  • Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Atbrīvošanas cīņās kritušajiem pie Madlienas kapiem. Atklāts 1937. gadā, autors P. Bonders.
  • Plāteres pilskalns, labi redzams pāri laukiem no Madlienas — Aderkašu ceļa. Pastāv uzskats, ka Plāteres pilskalns pirms Latvijas austrumu robežas pārcelšanas bija Latvijas ģeogrāfiskais centrs. Lai šādai vietai piešķirtu vairāk romantisma, Plāteres lielkungs senajā pilskalnā licis uzcelt mākslīgas pilsdrupas un šis viltojums ir saglabājies līdz mūsdienām. Līdz kalna plakumam, pārrokot senos aizsargvaļņus, uzbūvēts ceļš. Pilskalnā bijusi ierīkota estrāde. Kalna apkārtnē aug divi dižozoli 6 m apkārtmērā.
  • Madlienas novadpētniecības muzejs "Bet tā bija" netālu no Taurupes pagasta robežas vecā skolā. Pirmā mūra skola draudzē celta 1867. gadā uz barona Tīzenhauzena dāvātās zemes. Šeit strādājis pirmais latviešu preses magnāts un miljonārs Antons Benjamiņš. Mūsdienās ēkā iekārtots muzejs, kur apkopoti materiāli par pagasta vēsturi, kā arī ierīkota savdabīga pastāvīgā ekspozīcija "Boļševistiskās sistēmas spožums un posts". Kopumā muzejā skatāmas septiņas ekspozīcijas, pie muzeja izveidota māzeru kolekcija.
  • Uženu pilskalns. Pilskalna plakums nodalīts, ierīkojot divus grāvjus un uzbērumus. Plakums paceļas 11 m virs apkārtnes.
  • Vērenes muižas apbūve. Līdz mūsdienām no kādreizējā muižas kompleksa visvairāk saglabājusies 1771. gadā celtā muižas klēts, ir palikusi arī muižas kungu māja. Pie muižas parks 3,8 ha platībā ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un ap 4 km gara ozolu aleja.
  • Uguns novērošanas tornis Vērenē. 33 m augstais tornis ir viens no diviem ar lubiņām apšūtiem uguns novērošanas torņiem Latvijā.
  • Vērenes gobu un vīksnu audze — dabas liegums.
  • Vērenes purvi — dabas liegums, izveidots maz pārveidotā, purvu - mežu kompleksā pagasta dienvidaustrumu daļā, iekļaujot Sivenīcas purvu. Daļa Vērenes purvu dabas liegumā atrodas Krapes pagastā.
  • Vadoņa birzs, stādīta 1936. gadā.
  • Lielās muižas apbūve, 18.—20. gadsimts.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 550—    
19592 500+61.3%
19672 091−16.4%
GadsIedz.±%
19792 017−3.5%
19891 987−1.5%
20002 230+12.2%
GadsIedz.±%
20111 750−21.5%
20211 476−15.7%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Madliena (pagasta centrs), Plātere, Vecķeipene, Vērene, Zādzene, Lielāmuiža.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca, XIII sējuma 25 028 sleja
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Madlienas ciems 1967.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. Latvijas pagasti 2002.