Mariner 4
| Mariner 4 | |||||
 | |||||
| KA veids | starpplanētu zonde | ||||
| Operators | NASA,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | JPL, ASV | ||||
| Starts | 28.11.1964. 14:22:01 UTC | ||||
| Starta vieta | Kanaverala LC-12 ASV | ||||
| Nesējraķete | Atlas LV-3 Agena-D | ||||
| Aktivitātes beigas | 21.12.1967. | ||||
| NSSDC ID | 1964-077A | ||||
| SCN | 00938 | ||||
| Tīmekļa vietne | https://www.jpl.nasa.gov/missions/mariner-4/ | ||||
| Masa | 260,68 kg | ||||
| Enerģija | 170 W | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Saule | ||||
| Programma Mariner | |||||
| |||||
Mariner 4 bija ASV viena no divām (pirmā bija Mariner 3) identiskām starpplanētu zondēm, kas paredzēta Marsa sasniegšanai NASA Mariner programmā. Palaista 1964. gada novembrī. 1965. gadā kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kas sekmīgi pārlidojis Marsu un uz Zemi nosūtījis pirmos Marsa fotoattēlus.
Zondi izgatavoja Reaktīvās kustības laboratorija (JPL). Mariner 4 sastāvēja no astoņstūrainas pamatnes (127 centimetri pa diagonāli un 45 centimetru augsta). Pie pamatnes bija piestiprinātas četras saules baterijas (izvērstā stāvoklī zondes diametrs bija nepilni septiņi metri). Zondes augstums bija nepilni trīs metri. Tās starta masa bija 260,8 kg.
Mariner 4 tika palaista 1964. gada 28. novembrī 14:22:01 UTC ar nesējraķeti Atlas LV-3 Agena-D no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas laukuma LC-12. Apmēram pusstundu pēc starta zonde iegāja orbītā ap Zemi, un vēl pēc pusstundas Agena D trešā pakāpe kosmisko aparātu ievadīja trajektorijā uz Marsu.
Ceļā uz Marsu zonde vāca datus par kosmosa telpas apstākļiem. Šī informācija noderēja nākamajiem lidojumiem uz Marsu.
Nepilnus astoņus mēnešus pēc starta, 1965. gada 14. un 15. jūlijā Mariner 4 pārlidoja Marsu. Zondes fotokameras tika ieslēgtas 14. jūlijā, un kopumā iegūts 21 fotoattēls. Mariner 4 nofotografēja nepilnu procentu no visas planētas virsmas. 15. jūlijā zonde atradās vistuvāk planētai — 9846 km no Marsa virsmas. Visi fotoattēli tika ierakstīti īpašā lenšu magnetofonā, un pēc Marsa pārlidojuma zonde pārslēdzās datu pārraides režīmā. Datu pārraide turpinājās līdz pat 3. augustam. Zonde visus fotoattēlus nosūtīja divreiz, lai nodrošinātos pret dažādām kļūdām, kuras izraisītu radiotraucējumi. Sakari ar zondi tika uzturēti līdz 1965. gada 1. oktobrim, kad nezināmu iemeslu dēļ radiokontakts pārtrūka.
1967. gada beigās izdevās uztvert vājus signālus no zondes. Zondes mikrometeorītu sensors bija reģistrējis diezgan ievērojamus trāpījumus, un šie mazie triecieni bija mazliet izmainījuši zondes kursu un ātrumu. 1967. gada 21. decembrī sakari tika pazaudēti pavisam.
Pateicoties Mariner 4 uzņemtajiem attēliem, zinātnieki uzzināja, ka Marsu klāj krāteri un tas izskatās līdzīgs Mēnesim (vēlāk gan noskaidrojās, ka Marss tomēr nav tik bagātīgs ar krāteriem — Mariner 4 bija nofotografējis diezgan senu Marsa rajonu). Ar šo fotogrāfiju saņemšanu izbeidzās visas iepriekšējās spekulācijas par tēmu "Dzīvība uz Marsa", jo bija redzams, ka planēta ir pilnīgs tuksnesis, kurā nekas dzīvs nespēj eksistēt.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mariner 4 Arhiv��ts 2011. gada 14. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Mariner 4 uzņemtie attēli