Otons IV

Otons IV Otto IV.
Svētās Romas impērijas ķeizars
1209. gads — 1215. gads
Kronēšana	1209. gada 21. oktobrī Romā
Priekštecis	Heinrihs VI
Pēctecis	Frīdrihs II
Dzimis	1175. gadā Braunšveiga, Saksijas hercogiste, Svētā Romas impērija (Lejassaksija,  Vācija)
Miris	1218. gada 19. maijā (42—43 gadu vecumā) Harcburga (Lejassaksija,  Vācija)
Dzīvesbiedre	Švābijas Beatrise Brabantes Marija
Dinastija	Velfu dinastija
Tēvs	Heinrihs Lauva
Māte	Anglijas Matilde
Reliģija	katoļticība

Otons IV (vācu: Otto IV; dzimis 1175. gadā, miris 1218. gada 19. maijā) bija viens no diviem Vācijas karaļiem no 1198. gada, no 1208. gada — vienīgais Vācijas karalis. Svētās Romas impērijas ķeizars no 1209. līdz 1215. gadam, kad bija spiests pamest troni. Vēsturē vienīgais Velfu dinastijas ķeizars, konfliktēja ar Romas pāvestu Inocentu III, kurš 1210. gadā Otonu ekskomunicēja.

Uzaudzis Anglijā sava vectēva Henrija II galmā. Kļuva par Ričarda Lauvassirds pieņemto dēlu. Pēc Svētās Romas impērijas ķeizara Heinriha IV nāves impērijā izveidojās divas konkurējošas partijas Štaufeni un Velfi. Viena ar Anglijas atbalstu virzīja par Vācijas karali Otonu, otra — ar Francijas atbalstu Švābijas Filipu. 1198. gadā notika divas kronēšanas. Romas pāvests Inocents III izvēlējās atbalstīt Otonu, tomēr starp abiem pretendentiem turpinājās cīņa.

Hoenštaufeniem bija atbalsts impērijas aristokrātos, kamēr Velfus atbalstīja ekonomiski attīstītā Reinzeme, kurā dominēja Ķelne, kurai bija svarīgas tirdzniecības attiecības ar Angliju. Ķelnes arhibīskaps Ādolfs, sens Heinriha VI pretinieks, drīz pēc ķeizara nāves sāka meklēt jaunu troņa kandidātu. Ar Anglijas karaļa Ričarda I atbalstu arhibīskaps izvēlējās Oto IV, hercoga Heinriha Lauvas dēlu. Arhibīskaps Ādolfs ievēlēja un kronēja Oto IV par karali 1198. gada vasarā. Hoenštaufeni tikmēr panāca Švābijas Filipa ievēlēšanu par karali. Abu troņa pretendentu starpā izvērsās cīņa, kas turpinājās līdz Filipa nāvei 1208. gadā.^[1]

Oto IV sabojāja attiecības ar pāvestu, kurš 1210. gada 18. novembri viņu izslēdza no baznīcas. Francijas karalis Filips II Augusts pāvestam ieteica atbalstīt Frīdrihu II, kuru atbalstīja arī ietekmīgi vācu augstmaņi un garīdznieki. 1211. gada 31. martā pāvests atbrīvoja Oto IV vasaļus no uzticības zvēresta imperatoram, tam sekoja slepena Frīdriha II ievēlēšana par karali. Gan Oto IV, gan Frīdrihs II šajā laikā atradās Itālijā, kur karoja viens pret otru. Abi karaļi steidzās uz vācu zemēm, pie saviem atbalstītājiem. Frīdrihs II ar pāvesta un franču atbalstu cīņā uzvarēja, un līdz 1215. gadam Oto IV pretestība bija pilnībā sagrauta. 1214. gada 27. jūlijā Otons IV zaudēja Buvīnas kaujā Francijas karalim Filipam II Augustam, 1215. gadā atteicās no troņa, bet par ķeizaru 1220. gadā tika kronēts Frīdrihs II, kurš atzina Oto IV brāļa Frīdriha tiesības uz Velfu zemēm.^[1]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Otons IV.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Svētās Romas impērijas ķeizari (uzskaitījums) Karolingu dinastija (800—888) Kārlis Lielais Ludviķis I Dievbijīgais Lotārs I Ludviķis II Kārlis II Kārlis III Vidonīdu dinastija (891—898) Gvido III Lamberts Spoleto Karolingu dinastija (896—899) Arnulfs no Karintijas Bosonīdu dinastija (901—905) Ludviķis III Unrušingu dinastija (915—924) Berengars I Otonu dinastija (962—1014) Otons I Oto II Oto III Heinrihs II Saliešu dinastija (1027—1125) Konrāds II Heinrihs III Heinrihs IV Heinrihs V Zuplinburgu dinastija (1133—1137) Lotārs III Hoenštaufenu dinastija (1155—1197) Frīdrihs I Heinrihs VI Velfu dinastija (1209—1215) Otons IV Hoenštaufenu dinastija (1220—1268) Frīdrihs II Konrāds IV Konrāds V Luksemburgu dinastija (1312—1313) Heinrihs VII Vitelsbahu dinastija (1314—1347) Ludvigs IV Luksemburgu dinastija (1346—1437) Kārlis IV Sigismunds Hābsburgu dinastija (1452—1740) Frīdrihs III Maksimiliāns I Kārlis V Ferdinands I Maksimiliāns II Rūdolfs II Matiass Ferdinands II Ferdinands III Leopolds I Jozefs I Kārlis VI Vitelsbahu dinastija (1742—1745) Kārlis VII Hābsburgu-Lotaringas dinastija (1745—1806) Francis I Jozefs II Leopolds II Francis II

s d l Itālijas karaļi (uzskaitījums) Rex Italiae (476 — 493) Odoakrs Ostgotu karaliste (493 — 553) Teodoriks Lielais Atalariks Teodahads Vitigess Ildibads Erariks Totila Teija Langobardu karaliste (568 — 814) Alboins Klefs Hercogu valdīšanas posms (10 gadu pārtraukums) Autari Agilulfs Adaloalds Arioalds Rotari Rodoalds Ariperts I Perktarits & Godeperts Grimoalds Perktarits Alahiss Kuniperts Liutperts Raginperts Ariperts II Ansprands Liutprands Hildeprands Rathiss Austulfs Deziderijs Kārlis Lielais Itālijas karaliste (781 — 963) Pipins Bernards Lotārs I Luijs II Kārlis II Plikgalvis Karlomans Kārlis III Resnais Berengars I Gvido III no Spoleto Lamberts Spoleto Arnulfs no Karintijas Ratolds Berengars I Lamberts Spoleto Luijs III Aklais Rūdolfs II Hugo Ārls Lotārs II Berengars II Adalberts Svētās Romas impērijas sastāvā (962 — 1556) Otons I Lielais Oto II Otons Oto III Otons Ivrejas Ardvins Heinrihs II Svētais Konrāds II Salietis Heinrihs III Heinrihs IV Konrāds II Heinrihs V Salietis Lotārs III Zuplinburgs Rožērs II Konrāds III Frīdrihs I Barbarosa Heinrihs VI Otons IV Frīdrihs II Hoenštaufens Konrāds IV Konrāds V Heinrihs VII Luksemburgs Ludvigs IV Bavārietis Kārlis IV Luksemburgs Sigismunds Luksemburgs Frīdrihs III Hābsburgs Kārlis V Hābsburgs Napoleona Itālijas karaliste (1805 — 1814) Napoleons Bonaparts Itālijas karaliste (1861 — 1946) Viktors Emanuels II Umberto I Viktors Emanuels III Umberto II