Partenons
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Panteons (Roma).
| Partenons | |
|---|---|
| Παρθενώνας | |
 | |
  Partenons | |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | Templis |
| Arhitektūras stils | Klasiskā arhitektūra |
| Atrašanās vieta |
 Atēnas, Grieķija |
| Koordinātas | 37°58′17.4″N 23°43′36.12″E / 37.971500°N 23.7267000°EKoordinātas: 37°58′17.4″N 23°43′36.12″E / 37.971500°N 23.7267000°E |
| Pašreizējais izmantotājs | Muzejs |
| Būvniecības sākums | 447. gads p.m.ē.[1][2] |
| Pabeigta | 438. gads p.m.ē.[1][2] |
| Nopostīta | 1687. gada 26. septembris (daļēji) |
| Īpašnieks | Grieķijas valdība |
| Augstums | 13,72 m |
| Tehniskās detaļas | |
| Izmēri | 69,5 × 30,9 m |
Partenons (grieķu: Παρθενών) ir templis Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Tā ir slavenākā un nozīmīgākā ēka Atēnu akropolē. Templis aptuveni piecus gadsimtus pirms mūsu ēras celts par godu sengrieķu dievietei Atēnai. Partenons ir viens no visnozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, kas labi saglabājies no Klasiskās Grieķijas laikiem. Partenons joprojām simbolizē Seno Grieķiju un Atēnu demokrātiju.
Partenonu sāka celt 447. gadā p.m.ē., bet celtniecības darbi tika pabeigti 438. gadā p.m.ē.[1][2] Kā jau lielākā daļa no grieķu tempļiem, arī Partenons tika izmantots kā dārgumu glabātuve. 6. gadsimtā kristiešu Baznīca to veltīja Jaunavai Marijai. Pēc Osmaņu okupācijas 1460. gados Partenons kļuva par mošeju. 1687. gada 28. septembrī pēc venēciešu bombardēšanas Partenonā uzsprāga Osmaņu munīcija, ko tie glabāja šajā ēkā. Sprādzienu rezultātā stipri cieta gan Partenons, gan arī skulptūras, kas tajā atradās.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ap 490. gadu p.m.ē. tika uzcelts pirmatnējais Partenons, bet Grieķu—persiešu karu laikā, 480. gadā p.m.ē., tas tika iznīcināts. No jauna to sāka celt 447. gadā p.m.ē., bet celtniecības darbi tika pabeigti 438. gadā p.m.ē.[1][2] Jaunuzceltais Partenons savdabīgā veidā kļuva par simbolu grieķu uzvarā pār Ahemenīdu impēriju. Vadošais tēlnieks, tāpat kā visai Atēnu akropolei, bija Fidījs. Viņš bija atbildīgs par tempļa izskatu, Fidījs ieviesa klasiskās arhitektūras principus, kurus raksturoja simetrija, harmonija un proporcijas. Partenona sienās tika uzstādītas skulptūras, kas godināja Atēnu. Templi uzskatīja par svētu vietu, kurā notika reliģiskie rituāli un svētki.
Kā jau lielākā daļa no grieķu tempļiem, arī Partenons tika izmantots kā dārgumu glabātuve. 6. gadsimtā kristiešu Baznīca to veltīja Jaunavai Marijai. Pēc Osmaņu okupācijas 1460. gados Partenons kļuva par mošeju. 1687. gada 28. septembrī pēc venēciešu bombardēšanas Partenonā uzsprāga Osmaņu munīcija, ko tie glabāja šajā ēkā. Sprādzienu rezultātā stipri cieta gan Partenons, gan arī skulptūras, kas tajā atradās.
Mūsdienās Partenons tiek uzturēts un aizsargāts kā daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta, tas ir, kā daļa no Atēnu akropoles, un tas ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Grieķijā un pasaulē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Parthenon». Academic.reed.edu. 2013. gada 4. septembris.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «The Parthenon». Ancientgreece.com. 2013. gada 4. septembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Partenons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Seno Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|