Sairensestera

Sairensestera
pilsēta
Cirencester
Sairensestera Rādīt kartē "Anglija" Sairensestera Rādīt kartē "Glosteršīra" Sairensestera Rādīt kartē "Apvienotā Karaliste"
Koordinātas: 51°43′01″N 1°58′06″W / 51.71694°N 1.96833°W / 51.71694; -1.96833Koordinātas: 51°43′01″N 1°58′06″W / 51.71694°N 1.96833°W / 51.71694; -1.96833
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidrietumanglija
Grāfiste	Glosteršīra
Distrikts	Kotsvolda
Dibināta	49
Platība
• Kopējā	23,06 km2
Augstums	115 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	20 229
• blīvums	877,2/km²
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta kods	GL7
Mājaslapa	cirencester.gov.uk
Sairensestera Vikikrātuvē

Sairensestera (angļu: Cirencester; izrunā: /ˈsaɪrənsɛstər/) ir pilsēta un pagasts Glosteršīrā, Anglijas dienvidrietumos, Kotsvoldas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojusies grāfistes austrumdaļā Čērnas upes krastos 30 km no grāfistes centra Glosteras un 148 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Daļa pilsētas atrodas Kotsvoldsas nacionālā ainavapvidus teritorijā.

Pilsētu kā pierobežas cietoksni mūsu ēras 49. gadā dibināja romieši. Pie cietokšņa drīz izveidojās Corinium Dobunnorum pilsētiņa. 70. gadā pēc robežas atbīdīšanās tālāk uz ziemeļiem un rietumiem cietoksnis tika nojaukts, bet Corinium pilsētiņa turpināja plaukt. Cietokšņa vietā tika uzbūvēts forums un bazilika, bet piepilsētā — amfiteātris. Pilsēta plauka saistībā ar vilnas tirdzniecību un apstrādi. 2. gadsimta beigās ap pilsētu tika uzbūvēts mūris, kas iekļāva ap 1 km² teritorijas un padarīja Koriniumu par otru lielāko pilsētu Britānijā.

Pilsētas nosaukuma izcelsme saistāma ar Čērnas upes agrāko nosaukuma Cerne, no kā cēlies latīniskais Corin, kā arī izskaņas -cester, ar ko tradicionāli apzīmē bijušos romiešu cietokšņus.

5. gadsimta sākumā romieši salu pameta un pilsēta nonāca sakšu kontrolē, bet vēl 6. gadsimtā tajā bija ievērojama romiešu kultūras ietekme. Pēc 11. gadsimta normaņu iekarojuma Sairensesteras karaliskā muiža tika piešķirta Herefordas grāfam, bet jau 1075. gadā atgriezta kroņa īpašumā un 1117. gadā piešķirta Henrija I dibinātajai Sairensisteras abatijai. 13. gadsimtā pilsētai piešķirtas tirgus tiesības. Pēc klosteru likvidēšanas 1539. gadā abatija tika nojaukta. 1572. gadā Sairensesterai piešķirtas parlamentārā boro statuss, kas atņemts 1885. gadā. Pilsētiņa turpināja attīstīties kā turīgs vilnas tirdzniecības centrs. 1789. gadā pilsēta tika savienota ar Temzas—Sevērnas kanāla atzaru, bet 1841. gadā — ar dzelzceļu (slēgts 1960. gados).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sairensestera.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)