Viborga

Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par pilsētu Dānijā skatīt rakstu Viborga (Dānija).

Viborga
pilsēta
Выборг
Viborga
Karogs Ģerbonis
Viborga Rādīt kartē "Krievija" Viborga Rādīt kartē "Ļeņingradas apgabals"
Koordinātas: 60°42′00″N 28°44′00″E / 60.70000°N 28.73333°E / 60.70000; 28.73333Koordinātas: 60°42′00″N 28°44′00″E / 60.70000°N 28.73333°E / 60.70000; 28.73333
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Ļeņingradas apgabals
Rajons	Viborgas rajons
Dibināta	1293
Pilsētas tiesības	1403
Platība
• Kopējā	160,847 km2
Augstums	3 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
• kopā	71 279
• blīvums	502,9/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa	www.city.vbg.ru
Viborga Vikikrātuvē

Viborga (krievu: Выборг no zviedru: Viborg), līdz 1944. gadam arī Vīpuri (somu: Viipuri), ir pilsēta Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā netālu no Somijas robežas pie Saimā kanāla ieteces Somu līcī.

1293. gadā Somijas krusta karu laikā zviedri uzcēla pirmo Vīborgas cietoksni. 1323. gadā pēc Nēteborgas (Nöteborg) miera līguma Novgoroda atzina zviedru tiesības uz Viborgu, bet Maskavija 1496.—1499. gada karā laikā atkal mēģināja to ieņemt.

1617. gadā visu Karēlijas rietumu daļu iekļāva Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas jeb Nīslotas lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Krievijas cars Pēteris I ieņēma Viborgas cietoksni. 1744. gadā izveidoja Viborgas guberņu, Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja par Viborgas vietniecību (1783—1797), bet Aleksandra I valdīšanas laikā par Somijas guberņu (Финляндская губерния, 1802—1811). 1790. gadā pie pilsētas notika liela jūras kauja — Viborgas kauja, kurā Krievijas flote sakāva zviedrus. No 1812. gada kā Viborgas guberņu (krievu: Выборгская губерния, zviedru: Viborgs län) to iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Starp pasaules kariem Vīpuri, kā tolaik sauca Viborgu, bija otrā lielākā Somijas pilsēta.

Ziemas kara laikā Padomju Savienība okupēja Viborgu un 1940. gada 31. martā inkorporēja Karēļu-somu PSR. T.s. Turpinājuma kara (1941—1944) laikā Somijas armija 1941. gada 29. augustā to atkal atguva, bet 1944. gada 20. jūnijā pie Viborgas notika lielā Tali-Ihantalas kauja, kuras laikā nopostīja daudzas pilsētas vēsturiskās ēkas.

1944. gada septembrī PSRS valdība atdalīja Viborgas rajonu no Karēļu-somu PSR un iekļāva to Ļeņingradas apgabala sastāvā. Somijas Republika atteicās no Viborgas pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. Pilsētas somu iedzīvotāji evakuējās uz Somiju.

• Viborgas pils (1293)
• Alvara Ālto projektētā Viborgas bibliotēka (1933—1935)

Kopš 1995. gada katra gada augustā Viborgā notiek Krievijas kino festivāls "Logs uz Eiropu" (Окно в Европу).

Viborga (Vīpuri) ir somu politiķa Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari, 1937), riteņbraucēja Jevgeņija Berzina (Евгений Берзин, 1970), somu politiķa Maksa Jākobsona (Max Jakobson, 1923—2013), šahista Kārļa Janiša (Carl Jaenisch, 1813—1872), somu gleznotāja Ēro Jernefelta (Eero Järnefelt, 1863—1937), riteņbraucēja Vjačeslava Jekimova (Вячеслав Владимирович Екимов, 1966), somu politiķa Edvina Linkomiesa (Edwin Linkomies, 1894—1963), somu rakstnieka Vejo Meri (Veijo Meri, 1928), Formula 1 pilota Vitālija Petrova (Виталий Александрович Петров, 1984), somu karavīra Lauri Terni (Lauri Törni, 1919—1965) dzimtā pilsēta.

Savulaik Viborgas baznīcā laulājās Vituss Berings. Vīpuri skolas gadus pavadīja ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Arturi Ilmari Virtanens (Artturi Ilmari Virtanen, 1895—1973).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viborga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Viborga enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
• http://www.nortfort.ru/vyborg/
• http://www.towns.ru/towns/viborg_en.html

s d l Ļeņingradas apgabala pilsētas Boksitogorska Gatčina Ivangoroda Kamennogorska Kingisepa Kiriši Kirovska Kommunara Kudrova Lodeinoje Poļe Luga Ļubaņa Murina Novaja Ladoga Ņikoļska Otradnoje Pikaļova Podporožje Primorska Priozerska Sertolova Sjastroja Slanci Sosnovijbora Svetogorska Šliselburga Tihvina Tosno Viborga Visocka Volhova Volosova Vsevoložska

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)