Akvedukts

Akvedukts (latīņu: aqua — 'ūdens' un ducere — 'vadīt') ir mākslīgs kanāls, kas konstruēts, lai novadītu ūdeni no vienas vietas uz otru.

Lai arī parasti akveduktu celtniecību saista ar senajiem romiešiem, tos jau vairākus gadsimtus agrāk veidoja Tuvajos Austrumos, kur babilonieši un ēģiptieši cēla sarežģītas apūdeņošanas sistēmas. Romiešu stila akveduktus lietoja jau 7 gadsimtā p.m.ē., kad asīrieši uzbūvēja 10 m augstu un 300 m garu akveduktu, lai novadītu ūdeni pāri ielejai uz savu galvaspilsētu Ninīvi.

Romiešu akvedukti tika celti visā Romas Impērijā, it īpaši pašā Romas pilsētā, kur to kopgarums sasniedza 350 km.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Akvedukts

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Akvedukts.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)